Tendenciozajam virsrakstam seko arī tendenciozs saturs, ko veidojis Latvijas Radio 1 reportieris Edgars Kupčs, kārtējo reizi apliecinot prasmi dezinformēt un maldināt radio klausītājus, radot nepareizu priekšstatu par pašvaldības rīcību.
“Pēdējā valdības sēdē Ministru kabinets bez diskusijām deva zaļo gaismu Zemkopības ministrijas priekšlikumam Ogres novada domei atdot kādu īpašumu ekskluzīvā vietā pašā pilsētas centrā. Pats par sevi šis fakts varbūt neraisītu īpašu uzmanību. Taču divstāvu nama dāsno atdošanu pavada ne tikai Zemkopības ministrijas un Ogres domes politiskās saites. Iespējams, vispirms ir bijusi ideja īpašumu uzdāvināt Ogrei, bet dome tikai pēcāk domājusi, ko ar to iesākt. Tā rezultātā domē veiktas strukturālas reformas un atlaisti darbinieki. Turklāt vajadzību pēc valsts mantas ļauj apšaubīt fakts, ka Ogrei mēdz būt grūtības izdomāt, ko iesākt ar saviem īpašumiem,” lasāms https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/zemkopibas-ministrs-partijas-biedram-ogre-izkarto-valstij-it-ka-.a123807/, pēc šī vēstījuma seko E. Kupča sagatavotais raidījums.
Ogres novada pašvaldība kārtējo reizi ir spiesta vērsties pie lsm.lv redakcijas un Latvijas Radio, lai norādītu uz nepatiesu vai neprecīzu informāciju.
Ogres novada pašvaldība E. Kupčam bija aizsūtījusi ļoti plašu informāciju, atbildot uz viņa atsūtītajiem jautājumiem gan par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 40, Ogrē, pārņemšanu no Zemkopības ministrijas, lai šajā ēkā ierīkotu Jauniešu māju, gan par Ogres Bērnu un jauniešu centra likvidēšanu, gan par ēkas Brīvības ielā 18, Ogrē, 1. stāva un pagrabstāva nodošanu bezatlīdzības nomā sociālajam uzņēmumam. Diemžēl žurnālists pieejamo informāciju ir izmantojis pēc neizprotamiem, tikai viņam zināmiem kritērijiem, iespējams, nolūkā jau atkal tīši maldināt sabiedrību.
Par Jauniešu māju
Par Jauniešu mājas izveides nepieciešamību Ogres novada pašvaldībā ir runāts jau vairākus gadus. Piemēram, 2015. gadā Ogres novada Jauniešu iniciatīvu centra “Burziņš” pārstāvji projekta “Es un jaunatne man apkārt” iepazinās ar Zemgales pašvaldību pieredzi darbā ar jaunatni; 2016. gadā Ogres novada izglītības iestāžu vadītāji kopā ar novada pašvaldības domes vadības, Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes darbiniekiem iepazinās ar jaunatnes politikas īstenošanu Liepājā un ar Jauniešu mājas darbību šajā pilsētā; 2016. gadā Ogres novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes jaunatnes lietu speciālists kopā ar Ogres novada Bērnu un jauniešu centra un Jauniešu iniciatīvas centra vadītājām, kā arī ar jauniešu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem iepazinās ar vairāku Vidzemes novadu pašvaldību pieredzi darbā ar jaunatni; par Jauniešu mājas nepieciešamību tika diskutēts arī Jauniešu forumā, kas Ogrē norisinājās 2017. gada novembrī; 2018. gada 14. jūnijā par Jauniešu mājas kā mūsdienīgas vietas jauniešu radošai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai tika diskutēts Ogres novada pašvaldības Jaunatnes lietu komisijas sēdē, izvirzot uzdevumu 2018. gada vasarā apkopot idejas un vēlmes, lai rudenī varētu sākt meklēt piemērotākos ēkas būvniecības risinājumus, kā arī piemērota projekta sagatavošanā iesaistīt jauniešus – Rīgas Tehniskās universitātes studentus.
Saskaņā ar Ogres novada pašvaldības pasūtījumu SIA “PBR” 2018. gadā veica izpēti un izstrādāja priekšlikumus Ogres novada Jauniešu mājas izveidei Ogrē. Kā kritēriji piemērotākās Ogres novada Jauniešu mājas atrašanās vietas izvērtēšanai tika noteikti – Ogres pilsētas centra tuvums un Ogres novada pašvaldības izglītības iestāžu tuvums. Izpētes rezultātā par atbilstošāko vietu jauniešu mājas izvietošanai tika atzīta teritorija Ogrē ap Brīvības un Tīnūžu ielas krustojumiem – šī teritorija atrodas Ogres pilsētas centrā un būtu ērti sasniedzama no visām Ogres novada pašvaldības izglītības iestādēm.
Tā kā pašvaldībai šajā teritorijā nav brīvu telpu Jauniešu mājas izveidei, pašvaldība nonāca pie secinājuma, ka šim mērķim būtu lietderīgi izmantot valstij piederošo nekustamo īpašumu Brīvības ielā 40, Ogrē, kas atrodas vēsturiskajā Ogres pilsētas domes ēkā un kuru tā īpašnieks – Zemkopības ministrija – neizmanto. Zemkopības ministrija šo pašvaldības ieceri atbalstīja.
2019. gada 19. septembrī Ogres novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu lūgt valstij nodot Ogres novada pašvaldības īpašumā bez atlīdzības likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 4. punktā noteikto pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai nekustamo īpašumu Brīvības ielā 40, Ogrē.
Par Ogres Bērnu un jauniešu centru
Ir nekorekti sasaistīt pašvaldības domes lēmumu par valsts īpašuma pārņemšanu Jauniešu mājas izveidei Ogrē ar lēmumu par Ogres Bērnu un jauniešu centra likvidēšanu.
Žurnālistam E. Kupčam nosūtītajā lēmumā “Par Ogres novada pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes “Ogres novada izglītības pārvalde” izveidošanu, centrālās administrācijas “Ogres novada pašvaldība” Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes reorganizāciju un Ogres novada Bērnu un jauniešu centra likvidāciju” ir skaidri formulēts, ka, likvidējot Ogres novada Bērnu un jauniešu centru, tā pārvaldes uzdevumus tiek nodoti Ogres novada pašvaldības izglītības pārvaldes iestādei “Ogres novada izglītības pārvalde”. Interešu izglītības pulciņi turpina darboties līdzšinējās telpās Ogres novada Kultūras centrā.
Par ēku Brīvības ielā 18, Ogrē
Ēka Brīvības ielā 18, Ogrē, atrodas pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijā un ir arhitektūras piemineklis, kam Ogres novada pašvaldība, pārņemot to savā īpašumā, nav ļāvusi pārvērsties graustā, kas “greznotu” pilsētas centru.
Telpas šajā ēkā bezatlīdzības lietošanā ir nodotas SIA “BĻODA.LV” konkursa rezultātā kā sociālajam uzņēmējam. Konkursu pašvaldība bija izsludinājusi ar mērķi veicināt sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību Ogres novadā, jaunu darba vietu rašanos, atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, pakalpojumu noietu, prioritāri atbalstu sniedzot inovatīvām un sociāli atbildīgām idejām. Konkursa dalībniekam tika izvirzīta obligāta prasība – ir jābūt iegūtam sociālā uzņēmuma statusam.
Ja SIA “BĻODAS.LV” zaudēs sociālā uzņēmēja statusu, tas arī zaudēs tiesības izmantot bezatlīdzības lietošanā nodotās telpas.
Izsludinot atkārtotu konkursu, pašvaldība lūdza Latvijas Sociālo uzņēmēju asociāciju iesaistīties konkursa norisē, izplatot konkursa nolikumu starp asociācijas biedriem, tādējādi piesaistot šim konkursam plašāku interesentu loku.