Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 157. gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 17. maijā no plkst.9.00 līdz 19.00 rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos.
Šajā dienā mazos un lielos apmeklētājus ugunsdzēsēji glābēji iepazīstinās ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, izrādīs ugunsdzēsēju depo un parādīs VUGD tehniku, kā arī ļaus izmēģināt un pielaikot ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu, sniegs atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, atgādinās par drošību un pastāstīs par iespējām nākotnē kļūt par ugunsdzēsēju glābēju.
Ogres novada iedzīvotāji laipni aicināti apmeklēt VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļu, kas atrodas Ogrē, Rīgas ielā 4, vai Ķeipenes posteni Ķeipenē, kurā strādā ugunsdzēsēji glābēji, kas rūpējas par cilvēku drošību Ogres novadā.
Ugunsdzēsēju un glābēju diena – svētki ugunsdzēsējiem
Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, kas tiek atzīmēta 17. maijā, ugunsdzēsējiem Latvijā patiešām ir svētku dienu – viņi pulcējas kopā, un tiek godināti tie, kuri savā darbā izdara vairāk, nekā tiek prasīts, un saņem VUGD pateicības, goda rakstus, naudas balvas, medaļas vai tiek piešķirta nākamā dienesta pakāpe pirms termiņa. Arī šogad īpašu pateicību par teicami paveiktu darbu, atzīmējot sava darba svētkus, VUGD Rīgas reģiona daļā, Jaunpils ielā 13, saņēma vairāki Ogres daļas puiši: Ogres daļas vada komandiera vietnieks kaprālis Egīls Vilnis Jakuškins, Ogres daļas vada komandiera vietnieks kaprālis Ralfs Eglītis, Ogres daļas vada komandieris virsleitnants Arnis Voicišs, Ogres daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Kristaps Radionovs, Ogres daļas ugunsdzēsējs glābējs, autovadītājs kaprālis Dzintars Zaretoks, Ogres daļas Ķeipenes posteņa komandieris Jānis Mandelis.
Pieaudzis darbinieku skaits
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis atklāj, ka pēdējo gadu laikā nomainījusies turpat puse Ogres daļas darbinieku, jo devušies pensijā, vietā nākuši jauni puiši no 20 līdz 35 gadu vecumam. Pēdējo desmit gadu laikā izdevies palielināt darbinieku skaitu, un šobrīd tas ir 48 cilvēku liels personāls Ogres daļā un 18 – Ķeipenes postenī; iegādāt jaunas autocisternas (divas Ogrē un viena Ķeipenē) un modernu aprīkojumu, pieaugusi darbinieku profesionalitāte un darba disciplīna, kas sabiedrībā kopumā veicinājis pozitīvu ugunsdzēsēju darba novērtējumu un šī darba prestiža pieaugumu. Kā norāda A.Umulis, darbs turpinās – gan lai ugunsdzēsēji glābēji saglabātu savu profesionalitāti un pilnveidotos, gan lai uzlabotu viņu sadzīves apstākļus darba vietā, sakārtojot darba vidi.
Uzlabo darbinieku sadzīves apstākļus
Pēdējos gados daudz paveikts, lai uzlabotu VUGD Ogres daļas ēkas vizuālo tēlu – sakopta fasāde. Aktīvāko darbinieku grupa vairākus gadus piedalījusies pašvaldības projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, kā rezultātā piesaistīts finansējums materiālu iegādei remontdarbu veikšanai, un paši saviem spēkiem izremontējuši sporta zāli, atpūtas telpu, pie ēkas uzstādījuši lapeni, lai varētu teorētiskās nodarbības aizvadīt ārā, kā arī izmantot to atpūtas brīdim. Tuvākajos plānos ir jaunas garāžas ar trīs boksiem izbūve pie ēkas, kur novietot laivu, autokāpnes un rezerves autocisternu. Šobrīd autokāpnes nav kur novietot, tāpēc vajadzības gadījumā tiek lūgta kolēģu palīdzība no tuvākajām VUGD daļām - Aizkraukles, Jaunjelgavas, Vecumniekiem, Baldones, Rīgas vai Ērgļiem. Jāpiebilst, ka īpašos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji talkā aicina specifiski apmācītus kolēģus – ūdenslīdējus, tādus, kuri strādā ar ķīmiskām vielām vai alpīnistus. Runājot par Ogres daļas telpu remontu, A.Umulis ar prieku atklāj, ka ir jau izstrādāts projekts par ēkas iekštelpu pārbūvi ar mērķi uzlabot darbinieku sadzīves apstākļus. Plānots, ka šos darbus varētu uzsākt tuvākā gada laikā.
Ugunsdzēsēja darbu savieno ar citu
A.Umulis norāda, ka ugunsdzēsēju glābēju darba grafiks ir individuāls, bet lielākoties pēc diennakts maiņas trīs ir brīvas. Dežūras laiks ir no plkst.8.00 līdz nākamās dienas plkst.8.00, līdz ar to šo darbu iespējams savienot ar citu. A.Umulis atklāj, ka praktiski visi Ogres daļas puiši ir nodarbināti vēl vismaz vienā darba vietā – ir galdnieki, ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas šoferi, ugunsdzēsēji Lielvārdes vai Rīgas lidostā, smago automašīnu šoferi loģistikas uzņēmumos, skursteņslauķi, arī lauksaimnieki savās saimniecībās, un daudzu citu jomu pārstāvji.
Kā var kļūt par ugunsdzēsēju?
Komandieris norāda, ka galvenais ir, lai cilvēkam būtu interese un vēlme strādāt VUGD. Dienestā tiek uzņemti cilvēki vecumā no 18 līdz 39 gadiem, ar iegūtu vidējo izglītību. “Interese no sieviešu puses par ugunsdzēsēja glābēja darbu Ogres daļā nav bijusi, bet pagājušajā gadā dienestā Rīgā tika uzņemta pirmā sieviete, kura kā ugunsdzēsēja glābēja strādā Rīgā, Jaunpils ielā 13, kur telpām ir nodrošinātas normatīvajiem aktiem atbilstošas prasības,” paskaidro A.Umulis.
Bez minētā topošajiem ugunsdzēsējiem glābējiem ir nepieciešama arī laba fiziskā sagatavotība, jo, stājoties dienestā, ir nepieciešams izpildīt vairākus normatīvus, kas pēc tam jāatkārto katru gadu, un laba veselība, jo jāiziet ārstu komisija. Svarīgi arī, lai cilvēks nebūtu sodīts. “Esmu novērojis, ka, uzsākot ugunsdzēsēja glābēja darbu, visbiežāk veidojas divas situācijas – vai nu cilvēks nostrādā ne ilgāk par gadu un dodas prom, jo saprot, ka šī nav īstā vieta viņam, vai arī iestājas dienestā un darbu turpina, līdz dodas pensijā,” skaidro A.Umulis, piebilstot, ka iemesli, kāpēc šis darbs saista cilvēkus, citu starpā varētu būt stabilitāte, labas sociālās garantijas, veselības apdrošināšana, atmaksāti visi medicīniskie izdevumi, tostarp divu nedēļu atpūta sanatorijā “Dzintari” Jūrmalā, iespēja savienot ar citu darbu.
“Uzskatu, ka ļoti svarīgi, lai cilvēkam būtu patiesa vēlēšanās šeit strādāt, motivācija darīt šo darbu. Noteikti ir jābūt komandas cilvēkam, jo viens to nevar izdarīt. Ugunsdzēsējam jābūt arī radošam cilvēkam, jo visbiežāk katrai situācijai ir citādāks labākais risinājums, lai notikumu likvidētu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem un sekām,” ir pārliecināts Ogres daļas komandieris.
Pēc uzņemšanas dienestā jaunā darbinieka pirmais amats ir ugunsdzēsēja glābēja palīgs. Sākumā jāapgūst noteikumi, jāizpilda tests un iestājas pus gadu ilgs pārbaudes laiks. Darbinieks uzreiz pēc pieņemšanas darbā arī tiek uzņemts rindā uz apmācībām Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, mācības klātienē ilgst pus gadu. Kad tās ir pabeigtas, tikai tad var sākt pildīt ugunsdzēsēja glābēja pienākumus. Ja cilvēkam ir vēlme virzīties pa karjeras kāpnēm, to var darīt, iestājoties Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā uz 3 gadu mācību programmu, mācību laikā tiek maksāta minimālā alga un tas tiek ieskaitīts kā dienests. Pēc tam studijas var turpināt Rīgas Tehniskajā universitātē.
Ugunsdzēsēju glābēju ikdiena
A.Umulis atklāj, ka viņš sagatavo kolēģiem nodarbību plānu mēnesim. Pēc ierašanās darbā tiek pieņemta maiņa, pārbaudīts aprīkojums, veikti sīki remontdarbi, plkst.11.00 sākas nodarbības un tās tiek organizētas dažādās vietās. Piemēram, pie Daugavas Akmeņu ielā 70, kur puiši veic dažādus vingrinājumus uz laiku un komandā, vai dodas ar laivu ūdenī un izspēlē situācijas ar cilvēka glābšanu uz ūdens. Nodarbību laikā dodas arī uz auto kapsētu Elšņos, kur uzlabo prasmi strādāt ar hidrauliskajiem instrumentiem, griežot automašīnas, kas lieti noder pēc avārijām, atbrīvojot cilvēkus. Apseko arī dažādas iestādes, iepazīstoties ar telpu izvietojumu, ja nu kādreiz uz to ir jādodas uz izsaukumu. Dienas otrajā pusē notiek teorētiskās mācības, lasot un mācoties dažādus izglītojošus materiālus. Darbinieki var doties uz sporta zāli vai spēlēt galda tenisu. Kad tiek saņemts izsaukums, puiši nekavējoties dodas uz to, pārtraucot nodarbību.
Attīstījies tehniskais nodrošinājums
Ugunsdzēsējiem ir prieks, ka pēdējo gadu laikā ir attīstījies tehniskais nodrošinājums, tajā ienākot arī modernākām tehnoloģijām, kas atvieglo darbu. Piemēram, termokameras, ar kuru palīdzību var noteikt objekta temperatūru, moderni elektriskie hidrauliskie instrumenti, kā arī droni ar termokamerām, ar kuru palīdzību var noteikt, cik plašs ir kūlas ugunsgrēks, kur atrodas tam tuvākā māja, kur vajadzētu sākt ugunsgrēka likvidēšanu, virs meža noteikt iespējamo pazuduša cilvēka atrašanās vietu un veikt citas darbības.
Izsaukumiem sezonāls raksturs
Runājot par izsaukumu biežākajiem iemesliem, A.Umulis norāda, ka tiem ir sezonāls raksturs – iestājoties aukstākam laika, ledus un apledojuma dēļ vairāk notiek ceļu satiksmes negadījumi, mēdz aizdegties neiztīrīti skursteņi, pavasarī – kūlas ugunsgrēki, vasarā – negadījumi uz ūdeņiem, mežu ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji ar prieku novērojuši, ka ugunsgrēku skaits dzīvokļos un mājās ir samazinājies, jo cilvēki vairāk pievērš uzmanību ugunsdrošībai – iegādājas ugunsdzēšamos aparātus, uzstāda dūmu detektorus, sakopj savus īpašumus. Mazāk nākas saskarties ar viltus izsaukumiem, jo visi zvani tiek pieņemti vienotajā zvanu centrā, zvanot uz tālruņa numuru 112, kur tiek noskaidrota maksimāla precīza informācija un uz notikumu nosūtīts situācijai atbilstošs dienests.
Koordinē ukraiņu migrāciju Latvijā
A.Umulis norāda, ka pēdējo divu mēnešu laikā VUGD darbu lokā ietilpst jauni pienākumi – ukraiņu civiliedzīvotāju koordinēšana Latvijā. VUGD operatīvie dežuranti diennakti strādā Rīgā, Hanzas ielā 5, pieņemot zvanus uz vienoto tālruni Ukrainas iedzīvotāju atbalstam +371 27380380 un ir kā starpnieki starp civilās aizsardzības komisijām Latvijā un Ukrainas bēgļiem. “Saņemot zvanu, noskaidrojam, cik un kāda dzimuma cilvēki ir ieradušies vai plāno ierasties Latvijā, vai ir mājdzīvnieki, vai plāno šeit palikt, vai dodas tranzītā un citu svarīgu informāciju, informējam par iespējām un tālāk sazināmies ar civilās aizsardzības komisijām un citiem dienestiem, kas var sniegt palīdzību. Ukraiņiem piešķiram arī SIM kartes, kur tālruņa zvani, internets trīs mēnešus pieejams bez maksas,” skaidro A.Umulis, piebilstot, ka vidēji diennakts laikā uz šo tālruņa numuru tiek saņemti ap 200 zvanu un izmitināti līdz 90 Ukrainas civiliedzīvotāju.
Ugunsdzēsējs jau piektajā paaudzē!
Runājot par savu ceļu līdz ugunsdzēsēja glābēja profesijai, A.Umulis atklāj, ka tas visdrīzāk ir jau asinīs, jo viņš savā dzimtā ir ugunsdzēsējs glābējs jau piektajā paaudzē! Par šo interesanto Umuļu ģimenes tradīciju ir pat ierīkots stends Latvijas Ugunsdzēsības muzejā. Vaicājot, kas pašu saista šim nebūt ne vieglajam darbam, A.Umulis atklāj: “Man patīk, ka nav rutīna, katra diena ir citādāka. Jā, man ir jāveic arī darbs ar papīriem, darba plānošana un organizēšana, bet es dežūrēju arī maiņās, dodos pie puišiem, lai pārrunātu, kā mēs varam uzlabot darbu, kas vēl ir nepieciešams, piedalos ar viņiem nodarbībās. Es pat nezinu, ko citu es varētu darīt.”
A.Umulis VUGD sācis savu karjeru kā autovadītājs, 2004. gadā Ogres daļā kā ugunsdzēsējs glābējs, tad iestājies Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, pēc kuras studijas turpinājis Rīgas Tehniskajā universitātē, iegūstot ugunsdrošības inženiera kvalifikāciju, pakāpeniski paaugstinot arī savas dienesta pakāpes, līdz 2011. gadā pieņēmis izaicinājumu kļūt par VUGD Rīgas reģiona pārvaldes Ogres daļas komandieri, kur šajā pašā amatā no 1992. līdz 1997. gadam strādāja viņa tēvs Dzintars un par dispičeri, lietvedi mamma Marina.
Apbalvojumi – apliecinājums, ka darbu dara profesionāli
Vaicāts, kādus apbalvojumus sava dienesta laikā saņēmis A.Umulis, viņš saka, ka to ir daudz – gan Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku, gan VUGD un Latvijas valsts - 2021. gada aprīlī piešķirts un augustā saņemts Viestura ordenis. “Man no apbalvojumiem nozīmīgākais šķiet VUGD apbalvojums - medaļa Par drosmi, to saņēmu 2013. gadā, kad kopā ar kolēģiem strādājām Zolitūdē pēc lielveikala “Maxima” iebrukšanas, šis ir līdz šim smagākais notikums mana dienesta laikā, ko esmu piedzīvojis,” atklāj A.Umulis. “Apbalvojumi man apliecina, ka es savu darbu daru profesionāli, tas tiek novērtēts, un motivē mani turpināt iesākto – pacelt aizvien augstāk ugunsdzēsēju glābēju darba latiņu. Mans uzstādījums Ogres daļā ir strādāt kopā, lai puiši būtu profesionāli, strādātu ētiski, korekti, lai man nav kauns par viņiem, un to es varu teikt pavisam droši - man nav kauns par saviem puišiem,” ar lepnumu saka A.Umulis, vēlot saviem kolēģiem nezaudēt degsmi par darbu, paļauties vienam uz otru un atcerēties lozungu “visi par vienu un viens par visiem”!
Sabiedrībā tiekam uzskatīti par varoņiem
VUGD Ogres daļā piecus gadus strādā ikšķilietis Artūrs Reinholds. “Gribēju dzīvē pārmaiņas. Iepriekš piecus gadus strādāju Anglijā noliktavās, kur redzēju tikai mākslīgo apgaismojumu un ārā tumsu. Vajadzēja sākt vadīt savu saimniecību Ikšķilē, tāpēc atgriezos Latvijā. Man ir bijusi arī darba pieredze celtniecībā, apsardzē. Paziņa strādāja par ugunsdzēsēju, pastāstīja, ka te meklē cilvēkus, un es pieteicos,” par savu pieredzi stāsta A.Reinholds, kurš atklāj, ka pirms gandrīz 20 gadiem pilnībā nodegusi viņa ģimenes māja, nācies dzīvot pie kaimiņiem un pamazām visu atjaunot, un tad viņš aizdomājies par ugunsdzēsēja profesiju. “Šis darbs disciplinē, ir aktīvs, arī fiziski sevi visu laiku jāuztur formā. Mēs sniedzam cilvēkiem palīdzību, un pēc labi padarīta darba ir gandarījums. Ir sajūta, ka sabiedrībā tiekam uzskatīti par varoņiem, lai gan mums pašiem tā nešķiet. Kad kādā pasākumā pastāstu, ka strādāju par ugunsdzēsēju, cilvēki ar interesi vaicā par to, kādas avārijas, sprādzieni vai ugunsgrēki bijuši… viņiem ar šo šis darbs saistās. Cilvēki bieži bijuši mums ļoti pateicīgi – ir pat uzdāvinājuši basketbola grozu, pārsteiguši ar kūpinātām vistām, picām un citiem gardumiem. Tas, protams, ir patīkami. Te ir labi darba apstākļi, darbu iespējams savienot ar vēl kādu. Mēs daudz jokojam, varbūt pat kļūstam ironiski, jo bieži vien tikai tā iespējams pārvarēt stresu vai citus nepatīkamus notikumus,” stāsta A.Reinholds, kuram ģimenē aug deviņgadīgs dēls, kurš ir pārliecināts, ka arī būs ugunsdzēsējs, kā tētis.
Savukārt ugunsdzēsējs glābējs, ogrēnietis Edmunds Feldmanis ir viens no pieredzējušākajiem, jo Ogres daļā strādā kopš 1994. gada. Arī viņa tēvs Dainis par ugunsdzēsēju Ogrē nostrādājis 31 gadu. “Man šis darbs patīk, jo ir interesanti. Nekad neviena situācija neatkārtojas,” pārdomās dalās Edmunds. Ugunsdzēsējs saka, ka darbā viņam ir prieks satikt kolēģus, patīk sadzīve, kā arī priecājas, ka kopā ar kolēģiem nereti tiek pavadīts laiks arī ārpus dežūrām. “Mēs jūtamies stipri kopā,” saka E.Feldmanis.
Lai sausas šļūtenes!
Puiši smejot saka, ka labākais novēlējums, ko kolēģiem var novēlēt, ir - lai sausas šļūtenes, un atgādina teicienu – ja ugunsdzēsējs guļ, tad viss ir kārtībā.