Šā gada 27. februārī Krapes pagasta pārvaldē notika Lobes ezera apsaimniekošanas plāna pirmās redakcijas apspriešana, kurā piedalījās Lobes ezera laivu bāzu īpašnieki, pieguļošo zemju īpašnieki, Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris, Krapes pagasta pārvaldes un Ogres novada pašvaldības pārstāvji. Apspriešanas gaitā tika pārrunāti ezera apsaimniekošanas jautājumi.
Kas ir Lobes ezera apsaimniekošanas plāns un kāpēc tāds ir nepieciešams
Krapes pagastā esošā Lobes ezera apsaimniekošanas plāns ir plānošanas dokuments, kas nosaka ezeru izmantošanas un apsaimniekošanas politiku laika periodam no 2020. līdz 2030. gadam. Tajā ir noteikti ezera izmantošanas ilglaicīgie un īslaicīgie mērķi, kā arī plānošanas periodā veicamie uzdevumi un pasākumi. Tā mērķis ir veicināt publiskā ezera dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Galvenie uzdevumi ir Lobes ezera izpēte un resursu apzināšana, kā arī apsaimniekošanas plāna izstrāde, kas ietver nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu identificēšanu (eitrofikācijas un aizauguma ierobežošana, ietekas/iztekas tīrīšanas pasākumi, biotopu atjaunošana un apsaimniekošana utt.), tūrisma un rekreācijas resursu novērtējumu, priekšlikumus ezera resursa – sapropeļa izmantošanai.
Lobes ezera apsekošanas rezultāti
Lobes ezers ir viens 198 publiskajiem ezeriem Latvijā, kas atbilstoši Civillikumā noteiktajam ir valstij, tātad visiem tās iedzīvotājiem, piederošs īpašums, un to katrs drīkst izmantot ikdienišķām vajadzībām. Lobes ezeram piegulošo zemju īpašumu struktūras analīze parādīja, ka vairums ezeram piegulošo zemju ir privātīpašumā, tāpēc publiskā ezera izmantošanas iespējas pašvaldībai ir jāplāno ciešā sadarbībā ar zemju īpašniekiem.
Pašreiz pieejamās atpūtas iespējas ir ezera ir laivu noma, supošana, peldvieta, makšķerēšana nekomerciālām vajadzībām, tomēr teritorijai ir dabas tūrisma potenciāls, kurš šobrīd netiek pilnvērtīgi izmantots.
Kaut arī Lobes ezerā atrodas viena no lielākajām sapropeļa iegulām Latvijā, tā ieguve nenotiek. Ir bijuši mēģinājumi uzsākt sapropeļa ieguvi lauksaimniecības vajadzībām, bet priekšizpētes laikā konstatētā paaugstinātā svina satura dēļ tā nav uzsākta.
Lobes ezers ir caurteces ezers, taču ezera aizaugšanas procesa gaitā, kā arī teritorijā veiktās meliorācijas dēļ pašreizējā notece uz ezeru ir samazinājusies. Cilvēku darbību rezultātā ūdenī ir nonākušas pārāk daudz augu barības vielas, kas veicina ezera aizaugšanu. Atbilstoši veiktajai apsekošanai “Lobes ezera aizaugums ar ūdensaugiem ir 50+ % apjomā no atklātās ezera virsmas un tāds tiek uzturēts, veicot regulārus ūdensaugu pļaušanas pasākumus”. Kopumā ezera aizauguma līmenis atbilst labas ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem. Izvērtējot iepriekš veikto niedru pļaušanas pasākumu rezultātus, secināts, ka realizētie pļaušanas pasākumi ir veikti pareizi un pareizajās vietās. Lai nodrošinātu ūdens apmaiņu un ezera caurteces uzlabošanu un radītu apstākļus potenciālai zivju migrācijai nepieciešams arī turpmāk veikt aizauguma ar ūdensaugiem regulēšanu.
Ezera turpmākā apsaimniekošana un finansējuma ieguves iespējas
Līdz 2017. gada augusta sākumam Lobes ezerā tika praktizēta licencētā makšķerēšana, kuras ieņēmumus pēc valsts nodevu nomaksas, pašvaldība izmantoja ezera apsaimniekošanai. Pēc apsaimniekošanas plāna izstrādātāju vērtējuma, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ezera resursu izmantošanu, kā arī iegūtu ezera apsaimniekošanai un zivju resursu uzraudzībai nepieciešamo finansējumu, ir nepieciešams atjaunot licencēto makšķerēšanu, uzlabojot zivju resursu kontroli un uzskaiti.
Atbilstoši zemes attīstības gaitai ezers ir īslaicīgs ģeoloģisks objekts, kas laika gaitā pārvēršas par purvu. Tajā pakāpeniski uzkrājas atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekas, kas ar laiku pārvēršas par sapropeli, kas ir viens no derīgajiem. Sapropeļa ieguve būtu gan potenciāls ezera apsaimniekošanai nepieciešamā finansējuma piesaistes veids, gan arī ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanas pasākums, jo tā rezultātā tiks palielināts ezera tilpums un samazināta tā aizaugšana. Ņemot vērā, ka sapropeļa pielietojuma iespējas šobrīd ir daudz plašākas nekā resursa novērtēšanas laikā, atbilstoši normatīvi noteiktajai kārtībai ir nepieciešams veikt atkārtotu sapropeļa krājumu izpēti un izmantošanas iespēju novērtējumu.
Lai nodrošinātu ezera ilgtspējīgas apsaimniekošanu, nepieciešams veikt kontrolzveju ezera zivju resursu novērtējumam, izveidot atbilstošu atpūtas infrastruktūru, kas samazinātu apmeklētāju radītās slodzes uz ezeru un uzlabotu licencētas makšķerēšanas piedāvājuma kvalitāti, kā arī izveidot vienotu informācijas sistēmu, tas ir, interneta platformu, informācijas stendus, norādes u.c.