30. aprīlī grāmatnīcā "Auseklis" notika tikšanās ar žurnālisti Natāliju Ketneri un viņas grāmatas "Ogre – sirmā kūrortu māmuļa" prezentācija.
N.Ketnere ir izdevuma "Nedēļa Ogrē" (krievu valodā) redaktore. Darba gadu gaitā, iepazītos cilvēkus un Ogres novadu un tā apkārtni, sakrājušies interesanti vēstures materiāli, kas apkopoti. Šoreiz vēstures liecības par Ogri pagājušā gadsimta 30. gados apkopotas izdevumā “Ogre – sirmā kūrorta māmuļa”. Tas ir periods, kad Ogre piedzīvoja kūrorta dzīves uzplaukumu. Grāmatā izmantoti pagājušajā gadsimtā izdotie ceļveži un fotogrāfijas, saglabājot tā laika valodas stilu.
Prezentācijas laikā grāmatnīcā N.Ketnere pastāstīja par dažādiem vēsturiskiem faktiem, uzdeva jautājumus klātesošajiem, lai pārbaudītu viņu zināšanas. Bija iespēja noskatīties videofilmu, kurā redzamas vēsturiskas fotogrāfijas no Ogres dzīves, dzirdami muzikāli ieraksti, kā arī fotokolāža par to, kāds izskatās Ogres novads šodien.
Prezentācijā piedalījās arī Ogres mākslas skolas direktors Pēteris Aulmanis, kurš atzina, ka tikšanās ar N.Ketneri bijusi interesanta, īpaši saistījušas ziņas par mākslinieku Kārli Jēkabu Vilhelmu Hūnu un viņa tēvu, kas, kā izrādās, bijis ērģelnieks Madlienas baznīcā. “Arī es esmu pārliecinājies, ka mums visapkārt ir daudz skaistu vietu, kurām mēs paejam vai pabraucam garām. Ilgu laiku nezināju, kas ir “Vecuteles”. Tikko man bija mašīna, aizbraucu apskatīties. Tā izrādījās piemiņas zīme latviešu teātrim un Auseklim Ogresgalā. Tāpat interesanta, vēsturiska un skaista vieta ir Bekuciems pāri Daugavai. Un tādu vietu ir ļoti daudz,” ir pārliecināts P.Aulmanis. “Ir tāda tēze par to, ka tiem, kuri aizmirst vai nezina savu vēsturi, nav nākotnes. Šai tēzei es piekrītu. Sava vēsture un kultūra ir jāzina. N.Ketneres paveikto darbu vērtēju kā ļoti noderīgu.”
Pasākumā piedalījās arī Ogres Valsts ģimnāzijas 7.d klases meitenes Šarlote Medne un Dana Upeniece. Meitenēm saistošs šķitis stāsts par Katrīnas koku Ogresgalā un Mīlestības upīti Rembatē. “Skolā vēstures stundās mēs vairāk runājam par pasaules vēsturi. Par Ogri un tās apkārtni maz zinām. Novada pagastos esmu bijusi tikai, ar vecākiem braucot cauri,” atklāj Šarlote.
Grāmatiņu par Ogri steidz iegādāties ogrēniete Dace Štarka: “Par Ogres novadu neviens īpaši nestāsta. Ir gan vairāki pagasti, kuros esmu bijusi – Taurupē, Ķeipenē, kad bērni bija maziņi – bijām pie Plaužu ezera. Prezentācijas laikā bija interesanti redzēt, kāds ezers izskatās šobrīd – sakopts un labiekārtots. Daudz esmu braukājusi pa Latviju kopā ar Ogres pensionāru biedrību. Paldies žurnālistei par paveikto vērtīgo darbu! Iegādāto grāmatu lasīšu un likšu savā grāmatu plauktā.”
“Jāatzīst, ka cilvēki nezina par mūsu novada vēsturi,” pārdomās dalās N.Ketnere. “Man interesē vēsture un cilvēki. Ja neinteresē persona, tad žurnālistikā neko nevar uzrakstīt. Vēsture ir aizraujoša. Domāju – ja mani tā interesē, tad arī mani apkopotie materiāli būs interesanti citiem. Vēstures liecību apkopošanu sāku ar materiālu vākšanu par Krasta skolu, tad Jaunogres skolu, izveidoju filmu par šīm skolām. Startēju arī Ogres novada pašvaldības rīkotajā projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā”, kā rezultātā ir tapis apkopojums par Ogres novadu 20. un 21. gadsimtā. Vēlāk radās ideja, ka vajadzētu apkopot materiālu par Ogres visskaistāko periodu – pagājušā gadsimta 30.gadiem,” savu darbību vēsturisko materiālu vākšanā raksturo žurnāliste.
Vācot materiālus un fotografējot dažādos Ogres novada pagastos, N.Ketnere secinājusi, ka Ogres novads ir vēsturiskā Klondaika, kur ir vēl ļoti daudz ko iepazīst un uzzināt: “Taurupē uzgāju unikālus materiālus par latviešu koloniju Krievijā. Uz Krieviju labākas dzīves meklējumos 18.gadsimtā bija izbraukušas 13 ģimenes 70 cilvēku sastāvā. Materiālos aprakstīta šo cilvēku dzīve 150 gadu garumā. Apkopoju savāktos materiālus un piedalījos Krievijas vēstniecības rīkotā konkursā. Darbs tika ļoti atzinīgi novērtēts, šī gada aprīļa sākumā par to ieguvu balvu “Dzintara spalva”.”
N.Ketnere atklāj, ka līdz ar grāmatiņas izdošanu darbs netiks pabeigts. “Jo vairāk rok, jo interesantāk paliek. Tagad domāju pievērsties Kārļa Hūna un viņa tēva darbības pētīšanai. Vēlos apkopot materiālus par muzikālo mantojumu, ko mums atstājuši pagājušā gadsimta 30.gadi – Kažociņu dzimta, Pauls Sakss, slavenais Ogresgala koris.”
Grāmatiņu “Ogre – sirmā kūrortu māmuļa” var iegādāties grāmatnīcā “Auseklis” Ogrē, Brīvības ielā 21.
