Paredzēta atsevišķa zona velosipēdistiem un gājējiem
Pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Edgars Asars informēja, ka pārvada būvniecības projekts ir izstrādes stadijā, kā arī par pārvada risinājumiem – pārvada konstrukcijas garums plānots 187 metri, tas sāksies Kalna prospektā pie krustojuma ar Skolas ielu un beigsies pie krustojuma ar Upes prospektu, kur plānots izbūvēt satiksmes apli. Abās pārvalda pusēs paredzētas atbalsta sienas apmēram 50 m garumā. Uz pārvada būs 2 joslas, katra 3,75 m platumā. Aiz drošības barjeras, nodalot no brauktuves, paredzēta arī atsevišķa zona gājējiem un velosipēdistiem. Pārvada garenslīpums paredzēts 7,8 %. Pārvada konstrukcijas paredzētas no monolītā dzelzsbetona.
Tiks izvērtēta trokšņu ietekme
Pārvada ieceres prezentācijā piedalījās arī inženieri, kuri izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā. Edgars Pauls, SIA “EPPE” ceļu un tiltu inženieris, informēja, ka šobrīd notiek būvprojekta izstrāde minimālā sastāvā, kas ir būvniecības ieceres process un saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietver arī būvniecības ieceres publisko apspriešanu, kuras laikā nepieciešams noskaidrot iedzīvotāju viedokli par šo ieceri, kā arī saņemt atbildīgo institūciju tehniskos noteikumus, tehniskā projekta izstrādes stadijā risinot jautājumus par konkrētiem darba uzdevumiem. Būvniecības iecere minimālā sastāvā ir nodota arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas Audita daļai, kas sniegs arī savas rekomendācijas. E.Pauls atklāja, ka sarunās ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ir saņemts atbalsts šāda pārvada būvniecībai un no LDz izvirzītas pārvada augstuma gabarīta prasības – sliežu ceļa līdz pārvada apakšmalai jābūt 7,2 metri. E.Pauls norādīja, ka pēc pārvada būvniecības esošā pārbrauktuve tiks rekultivēta un to nevarēs šķērsot. Tiks izvērtēta arī trokšņu ietekme uz apbūvi un pasākumi to novēršanai ietverti būvniecības projektā. Tiks risināti arī apzaļumošanas jautājumi.
Kāpēc ne tunelis?
Būvniecības prezentācijā piedalījās 28 interesenti, kuri pēc prezentācijas uzdeva jautājumus. Iedzīvotāji interesējās, kāpēc pašvaldība nolēmusi iepriekš apspriestā tuneļa būvniecības vietā veikt pārvada būvniecību? Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis paskaidroja, ka tam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem – pēc visu institūciju prasību apkopošanas, izstrādājot būvprojekta ekonomisko daļu (to veica tuneļa būvprojekta izstrādātāji SIA “Vektors T”), kas tiek veikts būvprojekta izstrādes noslēgumā, tuneļa izbūves izmaksas pieauga līdz 16 milj. EUR (ar PVN - 20 milj. EUR). E.Pauls paskaidroja, ka izmaksas pieauga arī LDz tehnisko prasību dēļ – tuneļa būvniecības laikā nedrīkst pārtraukt satiksmi pa dzelzceļa sliedēm, dzelzceļa satiksmē pieļaujami vien dažu stundu pārtraukumi nakts stundās. Lai risinātu šo jautājumu, nepieciešams izbūvēt pagaidu tuneli, izmantojot tērauda cauruļu konstrukcijas, kurā vēlāk tiktu iebūvēta tuneļa pamatkonstrukcija no armēta dzelzsbetona. Savukārt VAS “Latvijas Valsts ceļi” noteica, ka ir nepieciešams nodrošināt, ka cauri tunelim var izbraukt operatīvie un ātrās reaģēšanas dienesti, tai skaitā VUGD transporta vienības, šī prasība savukārt noteica, ka tunelim jābūt ar lielāku iebūves dziļumu. Arī šīs prasības dēļ pieauga tuneļa būvniecības izmaksas – nepieciešama lielāka apjoma dolomīta izņemšana, kas atrodas tuneļa izbūves zonā, augsto gruntsūdeņu dēļ, lai nodrošinātu ūdens atsūknēšanu, jābūvē stacionāra sūkņu stacija tuneļa darbības nodrošināšanai pēc tā izbūves.
Lētāks risinājums satiksmes organizēšanas uzlabošanā
“Redzot, kādi finanšu resursi nepieciešami tuneļa izbūvei, ir skaidrs, ka pašvaldība šādu projektu nespēs īstenot. Visiem ir labi zināma situācija valstī – pašvaldībām vairs netiek atļauts ņemt kredītus, paši no sava budžeta šādus līdzekļus nevarēsim atļauties. Ir skaidrs, ka satiksmes organizācijas problēma saistībā ar dzelzceļu ir akūta, agri vai vēlu mums pie tās būs jāatgriežas, tāpēc šobrīd, kad šim mērķim valsts jau ir piešķīrusi 2 milj. eiro, būtu muļķīgi nedarīt neko, ir jāizskata iespējas, kā to risināt ar mazākiem finanšu līdzekļiem, un pārvads ir viens no tādiem,” norādīja priekšsēdētājs, piebilstot, ka liels darbs ieguldīts, panākot vienošanos ar valdību un LDz par līdzekļu piešķiršanu gājēju tuneļa būvniecībai un šī projekta īstenošanu, neieguldot tā būvniecībā pašvaldības līdzekļus, risinot gājēju drošības jautājumus.
Ogres novada pašvaldības Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs, domes deputāts Juris Laizāns aktualizēja, ka AS “Pasažieru vilciens” ir parakstījis līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, kas nozīmē, ka ievērojami pieaugs pasažieru vilcienu satiksme arī Aizkraukles virzienā, līdz ar to arī laiks, ko autovadītāji pavadīs pie slēgtām pārbrauktuvēm, un jautājums par autotransporta satiksmi Ogrē kļūs aizvien aktuālāks.
Iedzīvotāji interesējās, kādas plānotas pārvada būvniecības izmaksas. E.Asars norādīja, ka šobrīd, būvprojekta izstrādes minimālā sastāvā laikā, provizoriskie aprēķini liecina, ka tās varētu būt uz pusi mazākas, nekā šobrīd aprēķinātās tuneļa būvniecības izmaksas, jo pārvads ir vienkāršāka būve, arī tā uzturēšanas izmaksas zemākas.
Pārvads Kalna prospektā - efektīvākais risinājums
Iedzīvotāji vaicāja, kāpēc šāds pārvads nevarētu būt Jaunogrē, kāpēc nevarētu celt tiltu pār Ogres upi Pārogres iedzīvotāju nokļūšanai šaipus pilsētas, kāpēc autotransporta tunelis netiek būvēts Mālkalnes un Vidus prospekta krustojumā zem dzelzceļa, kur šobrīd notiek gājēju tuneļa būvniecība? E.Helmanis atbildēja, ka eksperti ir vērtējuši satiksmes plūsmas pilsētā, nonākot pie slēdziena, ka pārvada izbūve Kalna prospektā ir visefektīvākā, jo atrisina būtiskākās satiksmes organizācijas problēmas – Kalna prospektā satiksmes plūsma ir vislielākā, ir ērta Pārogres iedzīvotājiem, kuri dzīvo Daugavas pusē un katru dienu savus bērnus ved uz skolu, bērnudārzu vai citām iestādēm, kas atrodas pilsētā. Ja celtu tiltu pār Ogres upi, tas tik efektīvi neatrisinātu šos jautājumus, turklāt būtu izmantojams nelielai pilsētas iedzīvotāju daļai un tāpat prasītu finanšu līdzekļus, bet tie ir ierobežoti, nepieciešami arī daudzu citu infrastruktūras uzlabošanas problēmu risināšanai, tāpēc jāpieņem lēmums par to efektīvāko izlietojumu. Savukārt tuneļa zem dzelzceļa būvniecība Mālkalnes un Vidus prospekta krustojumā autotransportam nav iespējama, jo tad tam būtu jābūt daudz plašākam, bet apbūvei iespējamā teritorija šajā zonā ir šaura un to nepieļauj.
Grozījumi lokālplānojumā nav nepieciešami
Iedzīvotāji interesējās, vai pārvada izbūve atbilst šobrīd spēkā esošajam centra lokālplānojumam un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (Ogres novada pašvaldības 2018.gada 21.jūnija saistošie noteikumi Nr.12/2018 “Lokālplānojums kā Ogres novada teritorijas plānojuma grozījumi aizsargājamās apbūves teritorijās Ogres pilsētas centrā un tām piegulošajām teritorijām. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, turpmāk - SN Nr.12/2018). E.Helmanis skaidroja, ka noteikumi Nr.12/2018 ļauj dzelzceļa šķērsojumu risināt, izbūvējot tuneli vai arī pārvadu. Grozījumus lokālplānojumā nav nepieciešams veikt.
Primārais - auto satiksmes plūsmas organizēšana
Iedzīvotāji pauda viedokli, ka ir jādomā, kā pārvadu būvēt vizuāli pievilcīgāku, modernu, tā projektēšanas gaitā domāt par velosipēdistu, elektronisko skūteru lietotāju, invalīdu, jauno māmiņu ar ratiņiem ērtībām, ka ir nepieciešams drošas velo kustības nodrošināšanai paredzēt ātruma ierobežotājus pirms un pēc pārvada, lai novērstu potenciālas sadursmes ar autotransportu. P.Pauls atbildēja, ka šo priekšlikumu izvērtēs kontekstā ar CSDD drošības audita rekomendācijām. E.Helmanis piekrita, ka šie jautājumi ir jāņem vērā, bet, skatoties uz reālajām finanšu iespējām, primārais šajā satiksmes mezglā tomēr ir auto satiksmes plūsmas organizēšana. Domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka darbs infrastruktūras sakārtošanā šajā zonā ar pārvada izbūvi nebeigsies – nepieciešams izbūvēt satiksmes rotācijas apļus krustojumā ar Upes prospektu un krustojumā ar Brīvības ielu, jādomā par satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem pie Ogres 1. vidusskolas un Ogres Mūzikas skolas, arī šie būvdarbi prasīs finanšu līdzekļus.
Aicina iedzīvotājus izteikt viedokli, ierosinājumus!
Atgādinām, ka publiskā apspriešana tika uzsākta 12. jūlijā un noslēgsies 15. augustā. Ogres novada pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un izteikt savu viedokli, ierosinājumus, aizpildot aptaujas anketas vai brīvā formā, tos nosūtot pa pastu vai elektroniski uz e-pastu ogredome@ogresnovads.lv. Iepazīties ar publiskās apspriešanas dokumentiem var Ogres novada pašvaldības ēkas 4. stāva vestibilā, Brīvības ielā 33, Ogrē, Ogres novada pašvaldības centrālās administrācijas darba laikā.