Domes priekšsēdētājs pateicās deputātiem par pašreizējās situācijas nopietnu izvērtēšanu un domes ārkārtas sēdēs 31. martā un 9. aprīlī pieņemtajiem lēmumiem par atbalsta pasākumiem novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem un budžeta līdzekļu novirzīšanu pasākumiem ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai – šim mērķim šobrīd budžeta izdevumos ir jau piešķirti 250 000 eiro, t.sk. 100 000 eiro no izdevumi neparedzētiem gadījumiem un 150 000 eiro no Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem paredzētā finansējuma.
“Nesen Ministru prezidents Kariņa kungs aicināja budžeta līdzekļus, kas netiek izlietoti ārkārtas situācijas dēļ nenotikušo pasākumu organizēšanā, novirzīt krīzes budžetā. Mēs jau esam šo procesu sākuši – esam solīti citiem priekšā – un turpināsim. Mūsu pašvaldības iestādēm ir jāpārskata savi budžeti, jāizvērtē iespējamo ietaupījumu apjoms un tas arī ir jānovirza krīzes budžetā. Viena lieta ir krīze, otra – iziešana no tās un palīdzības sniegšana iedzīvotājiem. Palīdzība būs nepieciešama daudziem. Vajadzību ir ļoti daudz,” uzsvēra E. Helmanis. Domes priekšsēdētājs arī norādīja, ka Ogres novada Sociālajā dienestā pēc palīdzības jau tagad vēršas aizvien vairāk cilvēku, kuri šobrīd ir palikuši bez iztikas līdzekļiem. “Mums ir jāpalīdz šiem cilvēkiem, jāgādā, lai visi būtu paēduši. Tuvākajā laikā sasaukšu domes ārkārtas sēdi, lai veiktu grozījumus saistošajos noteikumos par sociālajiem pabalstiem tā, lai sociālo palīdzību pašvaldība būtu tiesīga sniegt plašākam iedzīvotāju lokam. Tāpat ir jādomā, kā pašvaldība var reāli palīdzēt krīzes situācijā nonākušajiem uzņēmējiem,” norādīja E. Helmanis, atgādinot, ka ir sākusi darboties domes izveidota krīzes vadības grupa, kurā iesaistīti pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām un biedrībām un kuras uzdevums būs lemt par krīzes budžeta izlietošanu.
E. Helmanis informēja deputātus par to, ka domē ir vērsusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres teritoriālās nodaļas vadība ar lūgumu sniegt atbalstu un palīdzību pedagogiem laikā, kad mācību process tiek nodrošināts attālināti. “Daudzas lietas ir vērtējamas, bet prioritāri palīdzība ir nepieciešama lauku skolotājiem. Laukos interneta sakari nav tādi kā pilsētā, līdz ar to pieaug izdevumi par mobilo tālruņu lietošanu – daudziem skolotājiem laukos mobilais tālrunis šobrīd ir vienīgais rīks attālinātās mācīšanās procesa nodrošināšanai. Ir jāapzina šī situāciju lauku skolās un jāizvērtē iespējas palīdzēt segt papildu izdevumus. Attālinātās mācīšanās process nav viegls ne skolotājiem, ne skolēniem un viņu vecākiem,” norādīja domes priekšsēdētājs.