Atbildot uz deputāta Edvīna Bartkeviča jautājumu par pašvaldības budžeta līdzekļu izmantošanu šī īpašuma iegādei un vēlāk arī uzturēšanai, domes priekšsēdētājs Egils Helmanis atgādināja, ka, tiklīdz būs zināmā šī nekustamā īpašuma pārdošanas cena, tā iegādei tiks piesaistītas valsts finansējums, tāpat arī pārbūves būvprojekta izstrādei, lai pārveidotu bijušo tautas namu par Operetes un muzikālo teātri, tiks piesaistītas arī Eiropas Savienības fondu investīcijas.
“Teritorija otrpus dzelzceļam savulaik bija Ogres centrs – bija tautas nams, grāmatu veikals, universālveikals, tur bija dzīvība. Tagad šī vieta ir pamirusi, tur nenotiek nekas, kas saistītas ar pašvaldības funkcijām,” uzvēra E. Helmanis, norādot, ka tautas nama ēkas nodošana privatizācijai bija liela tā laika pašvaldības vadības kļūda. “Šo ēku par saziedotiem līdzekļiem ir cēluši mūsu senči, tas bija aizsargu nams, biedrību nams, vēlāk kultūras un tautas nams. Mūsu uzdevums ir kopt savas tautas kultūru. To dara latvieši visā pasaulē, būvē skatuves, kopj latviešu tautas kultūras tradīcijas. Tā ir pēctecība, tautas vērtību nodošana no paaudzes paaudzē. Ir cilvēki, kas spriež, ka arī dziesmu un deju svētki ir pārāk dārgi, taču aizmirst, ka šī tradīcija ir tautu vienojošs spēks, tautas gara bagātība.”
E. Helmanis informēja deputātus, ka rīt, 26. februārī, starp domi un Kultūras ministriju tiks parakstīts nodomu protokols par Operetes un muzikālā teātra izveidi Ogrē, Rīgas ielā 15. “Kultūras ministrija ir mūsu balsts turpmākajās darbībās, tai skaitā sarunās ar valdību valsts finansējuma piesaistei.
“Būs valsts finansējums, nākamajā plānošanas periodā centīsimies iegūt finanšu resursus no Eiropas Savienības fondiem, un ne tikai tautas nama pārbūvei, bet visas teritorijas attīstībai Brīvības ielas rajonā otrpus dzelzceļam. Izveidojot Ogrē Operetes un muzikālo teātri, tiks dota iespēja attīstīties vietējai uzņēmējdarbībai pakalpojumu jomā – cilvēki brauks uz Ogri, atstās mūsu pakalpojumu sniedzējiem savu naudu,” skaidroja domes priekšsēdētājs.
E. Helmanis arī atgādināja, ka Ogre ir ieguvusi valstpilsētas statusu, un šis fakts dod mums cerību, ka arī valsts ar saviem resursiem veicinās pilsētas attīstību. Domes priekšsēdētājs kā piemēru minēja tādas valstpilsētas kā Valmiera, kurā ir valsts finansēts teātris, Liepāja ar tās simfonisko orķestri, Rēzekni ar koncertzāli “Gors”, uzsverot, ka šādi kultūras objekti ir kā magnēts, kas pievelk apmeklētājus. Izveidojot Operetes un muzikālo teātri, Ogrei arī būs šāds cilvēkus pievelkošs magnēts, uzsvēra domes priekšsēdētājs.
“Attīstības ceļš nav viegls. Savulaik privātās rokās tika nodots tautas nams, estrāde, kas ir otra lielākā brīvdabas estrāde valstī. Un redzam, kāds ir rezultāts pēc šo īpašumu nodošanas privātā īpašumā. Mums šobrīd ir cita attieksme – uzskatu, ka vietu nevar atdzīvināt, ja pašvaldība tur neveic savas funkcijas. Labs piemērs ir Zilo kalnu dabas parka attīstība, kas notiek, pateicoties tam, ka to apsaimnieko Ikšķiles un Ogres novadu pašvaldību izveidotā aģentūra. Savā pašvaldībā, piesaistot investīcijas, esam izveidojuši lielisku sociālo dienestu, Pārogres teritorijā esam izveidojuši industriālo parku, kur būs jaunas darba vietas, ar piesaistot investīcijas, sakārtojam satiksmes infrastruktūru, būvēsim jaunu skolu,” minot dažus piemērus no vērienīgo investīciju projektu klāsta, atgādināja domes priekšsēdētājs.
Skaidrojot par valsts atbalstu tautas nama iegādei, E. Helmanis informēja, ka ir notikušas sarunas gan ar finanšu ministru, gan kultūras ministru par valsts budžeta finansējumu šim mērķim, un saņemta apstiprinoša atbilde.
“Mēs nebūsim zaudētāji. Šogad tiks pabeigts Skolas ielas pārbūves projekts, būs izbūvēts plašs stāvlaukums. Turpināsim šīs pilsētas daļas sakārtošanu, un mūsu vīzija ir Operetes un muzikālais teātris un mūsdienīgi labiekārtota, pievilcīga teritorija,” uzsvēra domes priekšsēdētājs.