Uz tikšanos ar pašvaldības domes vadību bija ieradušies Ogres novada Sociālā dienesta ēkā Upes prospektā 16, Ogrē, izvietoto NVO vadītāji un pārstāvji, arī saruna notika šīs ēkas zālē.
Kā zināms, kopš pagājušā gada 26. augusta Ogres novada Sociālais dienests darbojas kādreizējās profesionālās izglītības iestādē, ko novada pašvaldība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu pārbūvēja, pielāgojot to sociālā darba vajadzībām. Līdz ar sociālo dienestu uz šo ēku pārcēlās arī pašvaldības iestāde Ogres novada bāriņtiesa, kā arī vairākas NVO, kuras līdz tam bija izvietotas vairākās vietās Ogrē. Renovētajā ēkā pašvaldība ir atvēlējusi telpas Ogres invalīdu biedrībai, Ogres pensionāru biedrībai, Ogres politiski represēto klubam, Ogres sieviešu invalīdu biedrībai "Aspazija", Latvijas Neredzīgo biedrības Ogres nodaļai un Ogres latviešu biedrībai.
Sarunā ar tikšanās dalībniekiem domes priekšsēdētājs atklāja, kas savulaik viņš kopā ar Valdi Vanagu izveidoja NVO - biedrību “Duksis”, uz kuras bāzes izveidojās un veiksmīgi darbojas Tuvcīņas skola, kurā bez maksas trenējas jaunieši. E. Helmanis uzsvēra, ka NVO misija ir dot savu pienesumu, strādājot sabiedrības labā, nevis gaidīt, ko kādai biedrībai dos pašvaldība. Priekšsēdētājs aicināja NVO vadītājus un pārstāvjus izteikt savus priekšlikumus par NVO darbības pilnveidošanu novadā.
Gan E. Helmanis, gan G. Sīviņš aicināja NVO paust savus ierosinājumus saistībā ar pašvaldības darbu, piemēram, kas būtu darāms infrastruktūras sakārtošanā, dzīves vides kvalitātes uzlabošanā u.c. jautājumiem.
Domes priekšsēdētājs informēja tikšanās dalībniekus par pašvaldības centieniem veicināt cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā – pagājušajā gadā pašvaldība piešķīra līdzfinansējumu mājokļa ārējās vides pielāgošanai daudzdzīvokļu namos mītošajiem cilvēkiem ar pārvietošanās ierobežojumiem, lai šie cilvēki patstāvīgi varētu izkļūt no sava dzīvokļa un atgriezties tajā, lai viņi varētu iziet sabiedrībā, apmeklēt dažādus pasākumus, strādāt, justies vienlīdzīgi ar saviem līdzcilvēkiem. Arī šīgada budžetā šādam mērķim ir iekļauts finansējums. Uzsākot šī projekta īstenošanu, diemžēl nācās saskarties ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku neatsaucību – ir mājas, kurās netika iegūts līdzīpašnieku saskaņojums, kas nepieciešams, lai veiktu darbus dzīvokļa, kurā dzīvo cilvēks ar kustību traucējumiem, ārējās vides pieejamības nodrošināšanai (pandusa izbūvei, pacēlāja ierīkošanai u.c.).
E. Helmanis: “Padomju laikā uzskatīja, ka invalīdu nav. Patiesībā viņi, “noslēpti” savos mājokļos, nevarēja no tām izkļūt, jo viss tika būvēts ar invalīdam nepārvaramām barjerām – augstām kāpnēm, augstām ietvju apmalēm. Mums vēl tagad ir saglabājušās valsts iestādes, kur invalīdam iekšā neiekļūt – spilgtākais piemērs ir Valsts policijas ēka Brīvības ielā 6. Gribu uzsvērt, ka ikviens cilvēks, arī invalīds, ir mūsu sabiedrības loceklis, un viņam ir tādas pat tiesības kā veselam cilvēkam.”
Domes priekšsēdētājs arī atgādināja par pašvaldības atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai – pagājušajā gadā renovētajā ēkā Brīvības ielā 18 darbu uzsāka kafejnīca “Pie zelta liepas”. Telpas tika iznomātas ar nosacījumu, ka kafejnīcā tiks nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām, un uzņēmējs šo nosacījumu ievēro. “Diemžēl ir apmeklētāji, kuri pauž neapmierinātību ar dažkārt lēnāku apkalpošanu nekā citās kafejnīcās, kuriem nepatīk, ka viņus apkalpo cilvēki ar invaliditāti,” sacīto par sociālo uzņēmējdarbību papildina E. Helmanis, aicinot cilvēkus būt iecietīgiem, ar sapratni pieņemt atšķirīgo.
Domes vadība atbildēja uz tikšanās dalībnieku jautājumiem, ieviešot skaidrību, piemēram, par to, ka Zilokalnu un Vidus prospekta krustojums šogad tiks pārbūvēts, izbūvējot luksoforus. “Ar gājēju pārejas iekrāsošanu, kā to ir ierosinājuši vairāki iedzīvotāji, ir par maz, lai šajā krustojumā ar intensīvu autotransporta kustību, gājēji, īpaši bērni, varētu bez bažām šķērsot ielu. Ir jāizveido regulējams krustojums, ierīkojot luksoforus. Pieļauju, ka būs autovadītāji, kam šāds risinājums nepatiks, taču prioritāte ir gājēju drošība,” uzsvēra domes priekšsēdētājs, atgādinot, ka pēc regulējamā krustojuma izveides uz aktīvās atpūtas laukumu Vidus prospektā 25 varēs doties drošāk nekā pašlaik.
Tāpat skaidrība tika ieviesta, komentējot ierosinājumu izveidot autobusu pieturvietu pie sociālā dienesta Upes prospektā 16. “Vēlme ir saprotama, taču, ierīkojot pieturvietu, ir jārēķinās ar pārredzamību, un tādas šajā Upes prospekta daļā, kalnā, nav, tāpēc pieturvietas ierīkošanai šī vieta ir nepiemērota,” skaidroja E. Helmanis.
Tika jautāts arī par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu un pievedceļu sakārtošanu – kam tas jādara? “Daudzdzīvokļu māja ir privātīpašums - tāpat kā vienas ģimenes māja, atšķiras vien ar to, ka tai ir daudz īpašnieku. Šāda māja ir dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, arī zeme pie mājas ir kopīpašums. Dzīvokļa īpašnieks nav atbildīgs tikai par sava dzīvokļa uzturēšanu, bet arī par koplietošanas telpu un koplietošanas zemes gabala uzturēšanu. Ja zeme nepieder dzīvokļu īpašnieku kopībai, bet tiek nomāta, tad dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas ar zemes īpašniekus, ja grib veikt mājas pagalma labiekārtošanu. Pašvaldība ir tiesīga veikt darbus tikai tai piederošajās teritorijās. Diemžēl no padomju laikiem cilvēkos ir saglabājies uzskats, ka par daudzdzīvokļu mājas apkārtni rūpējās kāds cits, mājas iedzīvotājiem ne par ko nemaksājot,” skaidroja domes priekšsēdētājs, atgādinādams, ka likums jāpilda visiem – gan pašvaldībām, gan privātajiem īpašniekiem, un likumus izdod Saeima. Uz repliku, ka tādā gadījumā ir pieņemts nepareizs likums, atdodot zemi tās kādreizējiem īpašniekiem, E. Helmanis atbildēja: “Šādam viedoklim nepiekrītu, padomju vara zemi atņēma nelikumīgi, un, atjaunoties Latvijas valsts neatkarībai, tā tika atdota likumīgajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem.”
Tikšanās laikā izskanēja priekšlikums pašvaldībai rast iespēju piešķirt 3. grupas invalīdiem atvieglojumus braukšanai vietējā sabiedriskajā transportā (valsts 3. grupas invalīdiem nekādus atvieglojumus un atlaides nepiešķir), kā arī peldbaseina izmantošanā.
Vairākām NVO, pārvietojoties uz jaunajām telpām Upes prospektā 16 un dzīvojot zem viena jumta ar sociālo dienestu, radušies zināmi sarežģījumi saistībā ar biedrībām ierādīto telpu un zāles lietošanu dažādām aktivitātēm vakara stundās, kā arī sestdienās un svētdienās, kad sociālais dienests nestrādā un ēka ir slēgta, – par to domes vadību informēja NVO pārstāvji. E. Helmanis: “Tā nudien nav neatrisināma problēma, tas ir organizatoriska rakstura jautājums, ko ēkas saimnieki – sociālā dienesta vadība – noteikti atrisinās. Sociālā dienesta darbinieku ikdiena nebūt nav viegla, un nebūtu pareizi viņu darba dienu pagarināt, strādājot vēlās vakara stundās. Ēkas ieeja, beidzoties darba dienai, tiek slēgta, taču risinājumu tam, lai NVO varētu iekļūt ēkā, var rast, piemēram, izveidojot vēl vienu dežuranta amata vietu darbam vakarā un brīvdienās.”
Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilona Reinholde apliecināja, ka NVO vadītāju vēlme izmantot telpas no darba brīvajā laikā ir zināma un tiek domāts, kā šo jautājumu sakārtot; tāpat tiekot domāts arī par zāles izmantošanas grafika precizēšanu, lai maksimāli nodrošinātu visu ēkā izvietoto NVO plānoto pasākumu un nodarbību norisi.
Savukārt NVO vadītāji apliecināja, ka ir apmierināti ar jaunajām telpām un atrašanos vairākām biedrībām vienkopus.
Tiekoties ar domes vadību, neizpalika jautājums par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu – uz šo jautājumu domes priekšsēdētājs atbildēja, ka ir pārliecināts, ka reforma notiks un jau nākamgad visi kādreizējā Ogres rajona novadi būs apvienojušies vienā spēcīgā pašvaldībā. “Reformas jēga ir Latvijas lauku saglabāšanā, jo lauki ir mūsu valsts identitāte. Pilsētām lauki ir jāuztur, bez pilsētu atbalsta pagasti neizdzīvos, līdz ar to izzudīs arī Latvijas identitāte, un to nedrīkstam pieļaut. Dažām turīgām pašvaldībām piemīt egoistisks lokālpatriotisms, aizmirstot par valsts un tās iedzīvotāju interesēm kopumā,” uzsvēra E. Helmanis.