27. novembrī Lielvārdē tikās Ogres novada pašvaldības un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāvji, lai kopēji apspriestu iespējas labiekārtot vienu no skaistākajām un ainaviskajām vietām Latvijā - Lielvārdes parku.
Tikšanās iniciators, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra, ka Lielvārdes parks atrodas skaistā vietā pie Daugavas, tam ir liela vēsturiskā un kultūras nozīme, to plaši apmeklē gan novada iedzīvotāji, gan viesi, kā arī notiek dažāda veida pasākumi. Pašvaldības mērķis ir saglabāt tajā esošās vērtības, taču nepieciešams parku labiekārtot, lai veidotu tā koptēlu, nodrošinātu atbilstošu pieejamību kultūrvēsturiskiem un dabas objektiem, kā arī drošību tās apmeklētājiem. “Mūsu mērķis ir nemainīt esošās vērtības, bet veidot šo teritoriju labāku, domājot arī par tās ilgtspējīgu attīstību,” viņš uzvēra, kā piemēru atzīmējot Ogres Zilo kalnu dabas parku, kurā pašvaldības attīstīto infrastruktūru apmeklētāji labprāt izmanto, tādejādi samazinot dabas teritorijas degradēšanu.
Lielvārdes parka un apkaimes teritorija vairāk nekā 10 ha platībā izvietota vēsturiski senā vietā, kur savulaik atradies lībiešu pilskalns, viduslaiku pils un vēlāk muiža ar tai piederošo saimniecību un ēkām. Vietas vēsture ir piesātināta ar liecībām, nostāstiem un līdz mūsdienām saglabātiem kultūras pieminekļiem – Lielvārdes pilsdrupas, Lielvārdes pilskalns, Dievu kalns (Cepuru kalns), kā arī ar īpaši aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem. Tajā izvietoti tādi iecienīti apskates objekti kā Andreja Pumpura muzejs, Lielvārdes Evaņģēliski luteriskā baznīca, kā arī Daugavas stāvkrasta atsegumi un Rumbiņas ūdenskritums. Šobrīd infrastruktūras objektiem trūkst vienota dizaina un koptēla – parkā vērojami dažādu segumu un kvalitātes ceļi un celiņi, tilti, laivu piestātne, kāpnes, soliņi, norādes.
Lai izveidotu Lielvārdes parku un apkaimi par nozīmīgu ainavisku telpu, saglabājot tās vēsturisko nozīmi, pašvaldība izsludinājusi metu konkursu. Tā kā Lielvārdes parks ir Valsts nozīmes aizsargājams dabas objekts, jebkādu darbību veikšanai nepieciešams saskaņojums ar NKMP. Tās laikā viņi tika iepazīstināti ar metu konkursā iekļautajiem uzdevumiem un nosacījumiem, kas būtu jāievēro, veicot teritorijas labiekārtošanu. Tāpat tika prezentēti Rīgas Tehniskās universitātes studentu sniegtie redzējumi par iespējamo teritorijas attīstību.
NKMP vadītājs Juris Dambis atzinīgi novērtēja pašvaldības iniciatīvu. Viņš akcentēja lietas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība – saglabāt esošās vērtības, nodrošināt ērtu un drošu teritorijas izmantošanu, veidot parku estētiski pievilcīgu, kā arī radīt tajā īpašu noskaņu, kas būtu raksturīga tieši šai vietai. Viņaprāt, tieši metu konkurss ir veiksmīgākais risinājums, lai to nodrošinātu. J. Dambis arī aicināja konkursā nenoteikt stingrus, ierobežojošus nosacījumus, bet ļaut arhitektiem “domas lidojumam”. To, vai tās ir īstenojamas, tālāk lai izvērtē speciāli veidota, kompetenta vērtēšanas komisija.
Savukārt NKMP arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne, kā arī Zemgales reģionālā nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova norādīja uz vietām, kurās nevajadzētu veikt lielas pārmaiņas, lai nesabojātu esošās vērtības, neveicinātu teritorijas degradēšanu.
Tikšanās laikā visu iesaistīto pušu pārstāvji apsprieda plānoto ieceru īstenošanas iespējas, nepieciešamos drošības nodrošināšanas pasākumus, iespējamos risinājumus problemātisko vietu, piemēram, stāvkrasta erozijas un citu jautājumu sakārtošanai.
