Ogres novada pašvaldība 24. aprīlī saņēma Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vēstuli ar lūgumu Ogres novada pašvaldībai līdz šī gada 1. maijam sniegt viedokli domes lēmuma formā par priekšlikumu noteikt valstspilsētas statusu Ogres pilsētai.
Ogres pilsēta un Ogres novads kopumā ir strauji attīstījies. Ogres pilsētā ir ne tikai stabila komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra, nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss, plašas izglītības un sporta iespējas, bet arī tiek nodrošināta valsts institūciju pakalpojumu pieejamība.
Ogres pilsētā tiek īstenoti dažādi nozīmīgi projekti iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Kopš 2018.gada tiek īstenots projekts „Centralizētās siltumapgādes pārvades un sadales sistēmas efektivitātes paaugstināšana Ogres pilsētā”, 2019.gadā tika pabeigta ēkas Upes prospektā 16, Ogrē, siltināšana un rekonstrukcija, pielāgojot to Ogres novada Sociālā dienesta un tā struktūrvienību vajadzībām, tādejādi uzlabojot sociālo pakalpojumu pieejamību.
Viena no pašvaldības prioritātēm ir gājēju un velobraucēju drošība, tāpēc katru gadu Ogres novada pašvaldības budžetā tiek plānoti līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai pilsētā un novadā. Darbi notiek plānveidīgi – ik gadu Ogres pilsētā tiek ierīkotas jaunas gājēju ietves, vairākām ietvēm un ielām atjaunots segums, sakārtots ielu apgaismojums. 2018. gadā tika uzsākta būvprojekta izstrāde autotransporta tuneļa zem sliežu ceļiem izbūvei Kalna prospektā Ogrē, sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” tiek veikta gājēju tuneļa izbūve zem sliežu ceļiem Mālkalnes prospekta galā, šogad Ogres novadā tiek īstenots projekts “Viedo tehnoloģiju ieviešana Ogres pilsētas apgaismojuma sistēmā”, kura ietvaros tiek veikta esošo ielu gaismekļu demontāža, jauno viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšana. (Sīkāka informācija par 2020. gadā paredzētajiem infrastruktūras labiekārtošanas darbiem pieejam ŠEIT).
Domājot par iedzīvotāju drošību, 2017.gadā uzsākts īstenot projektu “Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ogres pilsētas teritorijā, veicot vecā aizsargdambja pārbūvi un jauna aizsargmola (straumvirzes) būvniecību pie Ogres upes ietekas Daugavā” īstenošanu, tādejādi, samazinot augstu plūdu risku un nodrošinot iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāko pastāvēšanu, veicot pretplūdu pasākumus.
Plašus sociālos, kultūras un izglītības pakalpojumus nodrošina Ogres novada Sociālais dienests, Ogres novada Kultūras centrs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres Centrālā bibliotēka, kuras vajadzībām tiek būvēta jauna ēka. Domājot par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu projekta “Kultūras mantojuma saglabāšana un attīstība Daugavas ceļā” ietvaros turpinās darbs saistībā ar kādreizējās sanatorijas Gaismas prospektā 2/6, Ogrē jumtu un A.Cīruļa sienu gleznojumu renovāciju. 2019.gadā noslēdzās projekts “Ogres pilsētas vēsturiskā centra kultūras telpas revitalizācija, veicinot latvisko dzīvesziņu”, kura ietvaros Ogres pilsētas centra skvēra Brīvības ielā – Bērzu alejā veikti labiekārtošanas darbi.
Ogres pilsētā tiek nodrošināta vispārējā un profesionālā izglītība. Šobrīd pilsētā darbojas 4 vispārējās izglītības iestādes, 7 vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes, 4 profesionālās ievirzes izglītības iestādes – Ogres Mākslas skola, Ogres Mūzikas skola, Ogres novada Sporta centrs, Ogres Basketbola skola. Pašvaldība aktīvi turpina veikt darbu pie izglītības iespēju paplašināšanas: 2018.gadā tika nodota ekspluatācijā bērnudārza vajadzībām pārbūvētā ēka Parka ielā 1, Ogrē, pabeigti Ogres 1.vidusskolas telpu pārbūves projekts un energoefektivitātes paaugstināšanas projekts. Tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums par jaunas ēkas būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas vajadzībām, tādejādi uzlabojot mācību apstākļus arī Ogres sākumskolas skolēniem.
Ogres novada pašvaldība veicina arī uzņēmējdarbības attīstību - Pārogres industriālajā teritorijā Akmeņu ielā tiek sakārtota degradētā teritorija un būvēta ražošanas ēka, izveidojot 120 jaunas darba vietas. Tāpat Ogres novada pašvaldība ir viena no retajām pašvaldībām valstī, kas īstenoja atbalstu sociālās uzņēmējdarbības vides attīstībai. Tika radīta iespēja sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupai, jo īpaši jauniešiem, apgūt profesiju, strādāt savā pilsētā, būt līdzvērtīgiem un ikdienā iekļauties sabiedrībā, vienlaikus nopelnot sev iztikas līdzekļus.
Ogres pilsētā iedzīvotājiem savus pakalpojumus sniedz dažādas šādas valsts institūcijas. Pilsētā darbojas arī SIA “Ogres rajona slimnīca”, kas ir vadošais ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles iedzīvotājiem, kā arī vienīgā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca, kas nodrošina kvalitatīvus stacionārās medicīnas pakalpojumus.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits uz 2020. gada 1. janvāri Ogres pilsētā bija 24 819 (Jēkabpilī – 23 336, Valmierā – 24 865, Rēzeknē –30 088, Ventspilī – 37 538, Jūrmalā – 57 503, Jelgavā – 60 798, Liepājā – 76 269, Daugavpilī – 91 407, Rīgā – 693 046). Kopš 2018. gada Ogrē ir sācies iedzīvotāju skaita pieaugums.
Viss augstāk minētais liecina, ka Ogres pilsētā un tā novadā ir pieejams plašs valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu klāsts, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu, kā arī veiktos infrastruktūras attīstības pasākumus, būtu atbalstāms priekšlikums par valstspilsētas statusa noteikšanu Ogres pilsētai, turpinot īstenot pašvaldībai noteiktās funkcijas visā Ogres novada administratīvajā teritorijā.
Pirms balsojuma Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norādīja, ka šādu statusu Ogrei vajadzēja iegūt jau 2009. gadā, kas diemžēl netika veikts: “Ja skatāmies nākotnes vīzijā, mēs redzam Ogres pilsētu kā valstspilsētu, kas ir kopā ar novadu. Valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas piedalīties projektos, saņemt lielāku valsts finansējumu, kas būs būtiski visam jaunajam novadam. Es uzskatu, ka tas ir tikai loģiski, šādā veidā mēs novēršam vēsturiskus robus.”
Ogres novada pašvaldības dome nolēma atbalstīt priekšlikumu noteikt valstspilsētas statusu Ogres pilsētai, turpinot īstenot pašvaldībai noteiktās funkcijas visā Ogres novada administratīvajā teritorijā.
Dome nolēma atbalstīt, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros Ogres novada administratīvajā teritorijā ietilpstošās teritoriālā iedalījuma vienības ir Birzgales pagasts; Ikšķiles pilsēta; Jumpravas pagasts; Krapes pagasts; Ķeguma pilsēta; Ķeipenes pagasts; Lauberes pagasts; Lēdmanes pagasts; Lielvārdes pagasts; Lielvārdes pilsēta; Madlienas pagasts; Mazozolu pagasts; Meņģeles pagasts; Ogres pilsēta (valstspilsēta); Ogresgala pagasts; Rembates pagasts; Suntažu pagasts; Taurupes pagasts; Tīnūžu pagasts; Tomes pagasts.
Informācijai
Saskaņā ar Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sniegto informāciju šī gada 17. aprīlī tika uzsākts darbs, lai sagatavotu likumprojektu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums izskatīšanai Saeimas sēdē 3.lasījumā. 21. aprīļa sēdē tika izskatīts likumprojekta II nodaļas Administratīvās teritorijas un teritoriālā iedalījuma vienības 8. pants, kas nosaka pilsētu iedalījumu. Sēdē tika atbalstīts priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Republikas pilsētas iedala valstspilsētās un novada pilsētās. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja priekšlikumu Ogri iekļaut valstspilsētu sarakstā. Par nobalsoja pieci deputāti, viens bija pret un viens nebalsoja.
Ogri valstspilsētas sarakstam pievienot ierosināja Jānis Dombrava (NA), kurš jau iepriekš norādīja, ka arī Ogre būtu pelnījusi lielās pilsētas statusu, jo tā ekonomiskās attīstības un iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīga vairākām tagadējām republikas pilsētām, bet politisku iemeslu dēļ reformā pirms 10 gadiem tai tika liegts šāds statuss.
Komisija vienojās, ka turpmāk Latvijā varētu tikt noteiktas 10 lielās pilsētas, nevis piecas, kā Saeima lēma, izskatot projektu otrajā lasījumā. Tagad paredzēts par valstspilsētām noteikt Daugavpili, Jelgavu, Jēkabpili, Jūrmalu, Liepāju, Ogri, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili.
Deputāti arī vienojās likumprojektā nosaukumu “lielās pilsētas” aizstāt ar nosaukumu “valstspilsētas” ņemot vērā kompetento institūciju viedokli par termina “lielās pilsētas” nepiemērotību.