8. aprīlī Ciemupes bibliotēkā notika lasītāju klubiņa “Dalies priekā” tikšanās. Marts bijis raibs lasīšanas mēnesis. Izrādās, vairākām lasītāju kluba dalībniecēm bija vilšanās izvēlētajā lasāmvielā un nācies to nolikt malā vai izlemt to nepabeigt. Tas ir tikai normāli, ka ne viss ko izvēlamies lasīt, būs mūsu gaumē. Par to nav jājūtas slikti vai jānosoda sevi, ka nepabeidzat grāmatu. Pasaulē ir tik daudz grāmatu un tik maz laika, ja lasāmviela nesagādā prieku, tad ņemiet nākamo. Nav tādas grāmatu policijas, kas nāks un pārmetīs, ka neizlasījāt līdz galam. Sarunas aizvirzījās līdz pārdomām, kā zināt, vai grāmata ko daudz un aktīvi reklamē, būs laba. Ja izlasot saproti, ka nav tavā gaumē, kā nākamreiz uzticēties reklāmai? Vienīgais veids, kā uzzināt, vai grāmata patiks, ir to izlasīt, vai arī balstīties uz pieredzi un savu gaumi.
Liene ir sajūsmā par mājīgo sajūtu noziegumu sērijā “Čeringemas mistērijas”. Katrā grāmatā ir trīs detektīvromāni, katrā cits noziegums. Anglijas mazpilsēta ar bijušo izmeklētāju no Ņujorkas un jaunā māmiņa atrod kopīgu valodu un sāk izmeklēt notikumus mazpilsētā. Šī grāmata rada siltu sajūtu, atainojot angļu kultūru, humoru, romantiku un noslēpumus.
Rūta iesaka igauņu autores romānu “Klusais okeāns” par vienas dzimtas trīs sieviešu likteņiem, - kas nu kurai ir klusais okeāns.
Megija nonākusi pie secinājuma, ka labprātāk lasa stāstus vai tādas grāmatas, kur ir īsas nodaļas, jo nodomā, ka var paspēt vēl vienu nodaļu, tādejādi izlasa vairāk.
“Doriana Greja ģīmetni” lasīja angliski, draudzeņu grāmatu klubiņā. Īpaši uzrunāja Oskara Vailda rakstības stils un senie angļu vārdi.
Rasmu aizrauj interesanti cilvēki, tādēļ grāmata “Mans zelts” bija viņas gaumē. Intervijas ar Endzelīnu, Lancmani, Krilovu. Nolasīja fragmentu no Arnolda Plauža dzīves piedzīvojumiem ar blondo grēku.
Ieteiktās grāmatas:
Kostello, M., Ričardss, N. “Čeringemas mistērijas” – klusa pilsētiņa, kurā nenotiek nekas ievērības cienīgs, līdz notiek noziegums. Cenšoties noskaidrot kaut ko vairāk, Sāra satiek bijušo Ņujorkas izmeklētāju Džeku, un drīz vien abi saprot, ka ne viss ir tik skaidrs, kā policisti vēlētos… Sāra un Džeks noziegumus risina ar angļu detektīvromānu raksturīgo eleganci. Pat visdrūmākajos brīžos te neiztikt bez tējas.
Āreleida, K. “Klusais okeāns” – 2010. gads. Sankpēterburga. Nejauši ieraugot vīrieti, ar kuru tiekas ciemos atbraukusī māte, Stellas atmiņā ataust 20. gs. 70. un 80. gados Tallinā pavadītā bērnība un jaunība un vecāku laulības ainas. Ar šodienas pieredzi uzlūkojot ārēji saskanīgās laulības zemūdens straumes, Stella cenšas atrisināt arī pašas laulībā radušos samezglojumus.
Beinerte, V. “Mans zelts” - ikviens liktenis ir noslēpums un brīnums. Pat dzīve, kas plūdusi kā rāma upe, klusos līčos glabā neizdibināmus dziļumus, kas vilina, satrauc un mudina ielūkoties.
Vailds, O. “Doriana Greja ģīmetne” – tie, kas skaistumā redz ļaunumu, ir samaitāti, turklāt samaitātība nedara tos pievilcīgus. Tas ir liels trūkums. Tie, kas skaistumā spēj saskatīt tā augstāko sūtību, ir kulturāli. Tie var cerēt. Taču izredzētie ir tie, kas skaistumā redz vienīgi skaistumu.
Nākamā tikšanās 13. maijā.
Informāciju sagatavoja Liene Kainaize, Ciemupes bibliotēkas vadītāja
