Viena no populārākajām vietām Ogres pilsētā, kur mīt pīles un gulbji, ir Ogres vecupe jeb Varžu dīķis. Kaut arī tur ir uzstādīta norāde, ka putnus barot ir aizliegts, joprojām ir iedzīvotāji, kas to neņem vērā. Tomēr speciālisti atzīmē, ka, gribot tikai labāk, mēs patiesībā nodarām lielu ļaunumu.
Lai paēstu savvaļas pīlēm un gulbjiem pilnīgi pietiek ar zāli, aļģēm, planktonu un mazajiem kukaiņiem, kas mūsu ūdeņos ir pārpārēm. Ja putnus regulāri baro ar maizi, tie kļūst atkarīgi no tās, tā ir kā narkotika, tāpēc putns pats dodas pie cilvēkiem un pieprasa to pabarot.
Piebarotajiem putniem mainās ieradumi - cerot, ka pārtiku dabūs no cilvēkiem, viņi nelido uz siltām zemēm, jo to darīt nespiež barības trūkums. Tomēr tie, kuri dažreiz putniem atnes pa kumosiņam maizes, nevar garantēt, ka darīs to regulāri. It sevišķi ziemā. Tāpat piebarotajiem putniem zūd dabas instinkti un to uzvedība kļūst neprognozējama. Pamanot cilvēku, kas to nebaro ar maizi, putns var sākt uz cilvēku šņākt vai pat iesist ar spārniem, bet, piemēram, gulbis ir spēcīgs putns - ar spārna sitienu tas mazam bērnam var salauzt roku vai kāju.
Speciālisti arī norāda, ka baltmaizei nav nekādas uzturvērtības – tā ir pilna ar kalorijām, bet tajā nav nekā cita vērtīga. Ilgstoši barojot to putniem, tas liek tiem paļauties uz cilvēku kā barības avotu tā vietā, lai paļautos uz savu dabisko uzturu. Taču tas ir salīdzinoši mazākais kaitējums. Baltmaizes radīto problēmu traģiskākais iznākums ir “eņģeļspārns” - ļoti nepatīkams un mokošs stāvoklis, kurā putna spārni sastingst izplesti uz abām pusēm tā vietā, lai būtu piekļauti pie ķermeņa, tādējādi padarot putnus lidotnespējīgus. Tā ir neārstējama slimība, ko izraisa pārlieku liela kaloriju uzņemšana, pārsātināta ar proteīnu, ogļhidrātiem un pazeminātu D, E vitamīnu un mangānu. Nespējot lidot, putni ātri vien mirst.
Maizes gabalu mešana ūdenstilpēs kaitē ne tikai ūdensputniem. Šī šķietami nekaitīga, organiskā viela – maize – patiesībā piesārņo ūdensceļus, stimulējot indīgu aļģu veidošanos un augšanu, skābekli iznīcinošu nogulsnējumu veidošanos un piesaista apkaimei parazītus un kaitēkļus, kam patīk inficēta, piesārņota vide. Mēs neredzam, kas notiek zem ūdens, kāda ir tur gulošo akmeņu virsma vai kādas aļģes tur aug, pilnīgi iespējams, ka nepamanīsim arī savairojušos parazītus apkaimē. Turklāt putni turpat krastā nokārto savas dabiskās vajadzības (pieķēza). Jāatceras, ka gan paši, gan arī bērni peldas šajā ūdenī un uzturas krastmalā.
Savvaļas putnus barot ir aizliegts – to būtu vērā jāņem ikvienam, kuram rūp daba. Vēlams to aizrādīt arī citiem, jo tikai tāpēc, ka kāds ieradums ir ticis darīts jau ļoti ilgu laiku, nenozīmē, ka tas ir pareizi.