Speciālais pedagogs 1. - 6. klašu grupā
Līdzdalība projektā ļāvusi skolai piesaistīt divus profesionālus un enerģiskus speciālos pedagogus - Dairu Kristapsoni un Jekaterinu Bezdežsku. Speciālais pedagogs ir skolotājs, kurš individuāli vai ļoti nelielā grupā strādā ar skolēniem, kuriem konstatēti mācību traucējumi. Mācību procesā skolēns kopā ar speciālo pedagogu atgriežas pie iepriekš nesaprastās mācību vielas, lai to izprastu un nostiprinātu. Speciālā pedagoga nodarbībās skolēniem ir iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes paralēli mācību stundai un konkrētajai tēmai, bet tas notiek atbilstoši skolēna mācīšanās spējām un darba tempam. Šajās nodarbībās zināšanas un prasmes bieži tiek apgūtas, izmantojot rotaļu elementus, attīstošās spēles.
Pedagogu palīgi matemātikas apguvei 4. - 9. klašu grupā
Matemātikas apguve veido būtisku skolēna ikdienas daļu - aptuveni 20% no skolēna kopējās mācību slodzes. Tādēļ sevišķi svarīgi, lai katrs bērns matemātiku varētu apgūt sev piemērotā tempā un veidā. Projekta ietvaros skolēniem, kuriem matemātikas apguve sagādā sevišķas grūtības, tiek nodrošināta matemātikas mācīšana mazās grupās. Vismazāk skolēnu - pieci - ir sesto klašu matemātikas grupā; lielākā ir septīto klašu matemātikas grupa, kurā mācās desmit skolēni. Skolotājam ir iespēja veltīt uzmanību katram bērnam. Galvenais, ka skolēniem nav jākautrējas kaut ko nezināt - viņi droši jautā un nebaidās kļūdīties. Visi mazo grupu skolotāji ir kvalificēti matemātikas pedagogi.
Pedagogu palīgi tekstpratības stiprināšanai 4. - 6. klašu grupā
Lasītprasme un tekstveide ir ļoti nozīmīga veiksmīgai dzīvei. Lai šīs svarīgās pamata prasmes atbilstoši savām spējām varētu apgūt visi mūsu skolēni, skola piedāvā latviešu valodas apguvi mazās grupās tiem skolēniem, kuriem ir mācību grūtības. Skaitliski mazākā ir ceturto klašu skolēnu grupa, kurā mācās pieci skolēni, bet lielākā ir piekto klašu skolēnu grupa, kurā mācās septiņi skolēni. 4. - 6. klašu latviešu valodas apguves mazās grupas vada speciālais pedagogs ar latviešu valodas pedagoga kvalifikāciju Daira Kristapsone. Skolēni šajās stundās turpina nostiprināt un uzlabot savas lasīšanas, rakstīšanas, stāstīšanas un klausīšanās iemaņas. Pastiprināti pievēršas valodas attīstības un vārdu krājuma paplašināšanas uzdevumiem. Skolēni kopā ar speciālo pedagogu veido atgādnes, kuras var izmantot ikdienas mācību darbā un pārbaudes darbos. Mācību procesā tiek izmantoti skolēnu spējām pielāgoti uzdevumi, kustību rotaļas, skaitāmpanti, attīstošās spēles. Skolēni mācās sadarboties grupās un pāros.
Matemātikas olimpiskās komandas
Matemātikas olimpiskās komandas ir skolēnu pulciņi, kas zinošu skolotāju vadībā risina piņķerīgas matemātikas problēmas. Viens no skolas 2019./2020. mācību gadā sasniedzamajiem mērķiem paredz, ka vismaz 20% no 4. - 9. klašu skolēniem regulāri piedalās mācību priekšmetu olimpiskajās komandās. Pienesumu šī mērķa sasniegšanai noteikti dos matemātikas olimpiskās komandas, kurās šobrīd iesaistīti aptuveni 70 skolēni. Visvairāk skolēnu šobrīd iesaistīti skolotājas Intas Žubes 5. klašu matemātikas olimpiskajā komandā. 5. klašu olimpiskās komandas dalībnieki ir uzsākuši dalību A.Liepas neklātienes matemātikas skolas organizētajā jauno matemātiķu konkursā, gatavojas skolas matemātikas olimpiādei, matemātikas konkursam “Meridian” un Miksikes rīkotajam galvas rēķinu konkursam, kas sāksies 3. decembrī.
Praktisko nodarbību cikls tehnoloģiju jomā
Līdztekus valodas un matemātikas prasmju stiprināšanai, skolēniem ir iespēja attīstīt un parādīt savas prasmes vairākos praktisko nodarbību ciklos. Skolotājs Edmunds Puriņš un Kaspars Trencis vada nodarbības tehniskajā modelēšanā 4. - 9. klašu skolēniem. Tehniskās modelēšanas nodarbībās iesaistīti vairāk kā 15 skolēni.
Visčaklāk strādā 4. klašu puiši. Nodarbību dalībnieki iegūst sākuma pamatni, uz kuras top pašu veidoti rotaļu modelīši. Skolēni jau izveidojuši kuģīti, tanku, mašīnas modelīti. Pēdējais darbs bija divplāksnis - neliels lidmašīnas modelītis. Bērniem ir iespēja veidot pašu iecerētus modeļus, bet vēl būtiski jāstiprina radošuma prasmes un fantāzija. Nodarbību dalībnieki noteikti būs solīti priekšā vienaudžiem darbā ar rokas instrumentiem! Skolēni mācās strādāt arī ar virpiņām un vertikālajiem figūrzāģiem. Šie elektroniskie instrumenti ir droši un piemēroti skolēnu vecuma īpatnībām. Būtu labi, ja uz nodarbībām skolēni nāktu ar saviem attēliem un darbu idejām!
Tehniskajā modelēšanā 5.-9. klasēm piedalās dažāda vecuma skolēni, tāpēc intereses ir daudzveidīgas. Vieni meistaro auto un lidmašīnu modeļus, citiem patīk interaktīvās spēles, bet ir arī praktiski izmantojamo izstrādājumu ražotāji. Patīk grebt karotes, daži specializējas kendama virpošanā, cits gatavo gaismekli. Visi nodarbību cikla dalībnieki ir ieguvēji, apgūtās prasmes noderēs turpmākajā dzīvē!
Skolotāja Nora Meire turpina vadīt robotikas nodarbības, kurā iesaistīti vairāk nekā 25 skolēni. Nodarbību cikla dalībniekiem ir iespēja būvēt dažādus robotu projektus, izmantojot instrukcijas, kā arī pašiem veidot savus projektus un apgūt programmēšanas pamatprincipus. Skolēni gatavojas otrajam Latvijas Robotikas čempionāta posmam, kas notiks šī gada 14. decembrī Transporta un sakaru institūtā.
Ar jaunu sparu atsācis darboties elektronikas pulciņš skolotāja Jāņa Sondora vadībā. Lai gan skolēnu skaits elektronikas nodarbībās nav liels, skolēni kopā ar skolotāju strādā ar interesantiem projektiem.
Šajā mācību gadā turpinās arī praktisko nodarbību cikls dabaszinību jomā. Otro un trešo klašu skolēni pasauli sev apkārt izzina skolotājas Vinetas Mickevičas vadībā. Kopumā skolotājas vadītajās nodarbībās ir vairāk kā divdesmit jauno dabas pētnieku! Septembrī trešo klašu bērniem bija iespēja nostiprināt savas zināšanas par augiem un iepazīt tuvāk augu uzbūvi. Notika praktiskas āra nodarbības, kurās bērni veica novērojumus par pārmaiņām rudenī. Oktobrī un novembrī veicām dažādus pētījumus par rudenī raksturīgākajām pārmaiņām - krāsām un siltumu. Eksperimentējām ar dažādiem pārtikas produktiem, nonākot pie vēlama vai nevēlama rezultāta, tādejādi izdarot secinājumus, kas saistīti ne tikai ar eksperimenta norisi, bet arī ar kopsakarībām dabā un ikdienas dzīvē.
Dabaszinības ar krietni zinātniskāku lupu pēta 7. klašu skolēni skolotājas Anitas Miglenieces un 8. klašu skolēni skolotājas Ineses Orbidānes vadībā. Skolotāja Inese Orbidāne stāsta: “Nodarbību cikls veidots, lai padziļinātu skolēnu pētīšanas un eksperimentālās darbības prasmes paralēli mācību stundās īstenotajai programmai bioloģijā un ķīmijā, kā arī rosinātu skolēnu interesi par procesiem dabā un to kopsakarībām. Pulciņa nodarbībās uzsvars tiek likts uz skolēnu pētniecisko darbību. Kā galvenās mācību metodes pulciņā tiek izmantotas „prāta vētra”, demonstrējums, laboratorijas darbs, lomu spēles, situācijas analīze. Darbības mērķis ir radīt un pilnveidot skolēnu interesi par dabas sistēmu un procesu pētīšanu, veidojot izpratni par kopsakarībām dabā, sekmēt labvēlīgu attieksmi pret vidi, izkopt pētnieciskās un eksperimentālās prasmes. Nodarbību laikā skolēni attīsta prasmi kritiski un analītiski domāt. Pulciņā nodarbībās audzējam kristālus, veicam ūdens analīzes, izmēram trokšņu līmeni skolā, veidojam izpratni par veselīgu dzīvesveidu, nederīgām lietām dodam otro dzīvi un pētām atkritumu apsaimniekošanu.”
Ogres 1. vidusskola ir gandarīta par iespēju darboties Eiropas Sociālā fonda projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. Dalība projektā nozīmē ne tikai tūlītējus ieguvumus skolēniem, bet arī ļauj meklēt un atrast ilgtspējīgus risinājumus gan noteiktā jomā talantīgu bērnu atbalstam, gan tādu skolēnu atbalstam, kuriem kādā no mācību jomām neveicas.
Informāciju sagatavoja Ogres 1. vidusskola