Līdz ar jaunā gada sākumu darbu uzsācis arī jaunais Ogres novada Sociālais dienests, kas izveidots, reorganizējot Ogres novada Sociālo dienestu, Ikšķiles novada Sociālo dienestu, Ķeguma novada Sociālo dienestu un Lielvārdes novada Sociālo dienestu. Ogres novada domes deputāti lēma, ka iestādi arī turpmāk vadīs pieredzējusī un zinošā sociālās jomas profesionāle Sarmīte Ozoliņa, kura līdz šim sekmīgi vadījusi bijušo Ogres novada Sociālo dienestu. Darbu jaunajā amatā vadītāja uzsāka 2022. gada 3. janvārī.
S. Ozoliņa apzinās, ka priekšā ir apjomīgs un izaicinājumu pilns darba cēliens, lai nodrošinātu vienotas sociālā darba prakses ieviešanu, kā arī kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību visa apvienotā novada teritorijā. Plašāk par izmaiņām sociālajā jomā 2022. gadā, kā arī pēdējo gadu centieniem pielāgoties Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, sarunā stāsta Sociālā dienesta vadītāja S. Ozoliņa.
Kā ir aizritējis pagājušais gads? Ar kādiem izaicinājumiem saskārās sociālā joma?
Pēdējie gadi ir bijuši radošu risinājumu ieviešanas un pielāgošanās laiks. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju būtiskas izmaiņas bija jāveic sociālā darba organizēšanā, jo sakarā ar ierobežojumiem mēs vairs nevarējām sniegt pakalpojumus pilnā apmērā, konkrēti dienas centros. Līdz ar nepastāvīgo situāciju, mums aizkavējusies arī jauna pakalpojuma – specializēto darbnīcu – atvēršana, taču mēs ļoti ceram, ka jau drīzumā iedzīvotāji to varēs sākt izmantot. Covid-19 pandēmijas laikā mums ir ierobežota tikšanās ar klientiem, tādēļ tika meklētas jaunas iespējas, kā nodrošināt sociālo atbalstu ģimenēm, kurās samilzušas dažādas sociālās problēmas. Pagājušajā gadā izteikti izpaudās vardarbības gadījumi ģimenē. Mēs pielāgojāmies situācijai un uzsākām attālinātas konsultācijas, organizējām tiešsaistes nodarbības dienas centru apmeklētājiem, gatavojām dažādus mājas uzdevumus, taču nepieciešamības gadījumā mūsu darbinieki arī devās pie klientiem uz dzīvesvietu. Cilvēki ir noilgojušies pēc komunikācijas un saskarsmes, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem sociālais darbinieks nereti ir vienīgais atbalsts. Visa gada garumā aktīvi iesaistījāmies skolēnu pusdienu izdalē, arī šobrīd darbs nav apstājies – pusdienas tiek nogādātas bērniem, kuri atrodas karantīnā vai pašizolācijā.
Kā darbs šobrīd turpināsies apvienotajā novadā?
Jaunais novads šobrīd ir kā liela, apjomīga grāmata, kur katrā lappusē ir jauni, šķetināmi uzdevumi, kas jāatrisina, sākot no dokumentācijas sakārtošanas līdz darbinieku izvērtēšanai jaunās struktūras ietvaros. Mūsu galvenais uzdevums ir atrast katram darbiniekam viņa prasmēm un potenciālam atbilstošāko darba lauku, virzot uz kādu no trijām Sociālā dienesta nodaļām. Mums ir jāievieš vienota sociālā darba prakse visā novadā, ievērojot specializācijas principu. Bijušajā Ogres novada Sociālajā dienestā darbinieki jau strādāja kādā no trīs nodaļām, tās ir – Sociālo pakalpojumu nodaļa, Palīdzības nodaļa un atbalsta nodaļa ģimenēm ar bērniem, līdz ar to šobrīd mums nodaļās ir jāiekļauj arī bijušo Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novadu sociālie darbinieki ar mērķi stiprināt viņu kompetences konkrētā jomā. Cik kvalitatīvs būs sociālā darba pakalpojums, tik sociāli vesela būs mūsu sabiedrība.
Kā ir veicies ar jaunu saistošo noteikumu izvērtēšanu un pieņemšanu, kas tiešā mērā regulē sociālo palīdzību un pakalpojumus visa apvienotā novada teritorijā?
Kopā ar bijušo Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadu Sociālo dienestu vadītājiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem mums ir izdevies izstrādāt deviņus saistošos noteikumus, kas turpmāk regulēs sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus visā novadā.
Darbs bija apjomīgs, līdz šim bijušajos novados spēkā bija 45 saistošie noteikumi vai to punkti, kas noteica sociālās palīdzības regulējumu visa apvienotā novada teritorijā. Tie paredzēja atšķirīgus pabalstu apmērus un nosacījumus dažādu pabalstu saņemšanai. Mūsu galvenais motīvs saistošo noteikumu izstrādē bija nodrošināt pēc iespējas mērķētāku atbalstu atbilstoši iedzīvotāju grupām, kurām šāda palīdzība ir nepieciešama.
Būtiski, ka līdz ar jaunu saistošo noteikumu pieņemšanu pievienotajiem novadiem ir palielinājusies iespēja saņemt pabalstus, jo ir paaugstināts maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis, kas apvienotajā novadā šobrīd ir 380 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 266 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Kopumā par saistošajiem noteikumiem var teikt, ka būs teritorijas, kur atbalsts ir palielinājies, taču citviet kāds līdzšinējais atbalsta veids var iztrūkt, jo mūsu uzdevums bija sabalansēt visas vajadzības. Jaunais novads ir patiešām liels, un budžetu ir nepieciešams sabalansēt. Šobrīd ir spēkā seši saistošie noteikumi: par pabalstiem bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas; par pabalstiem aizbildņiem un aizgādņiem; par vienreizēju pabalstu mājsaimniecībai sakarā ar bērna piedzimšanu; par palīdzību audžuģimenei; par pabalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai ar kustību traucējumiem; par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu un ienākumu un materiālo stāvokli personas atzīšanai par trūcīgu vai maznodrošinātu Ogres novadā. Visi saistošie noteikumi ir pieejami pašvaldības mājaslapā https://www.ogresnovads.lv/lv/sociala-palidziba.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinums šobrīd tiek gaidīts par saistošajiem noteikumiem, kas nosaka sociālos pabalstus un apbedīšanas pabalstu, savukārt uz janvāra domes sēdi izskatīšanai tiks virzīts pēdējais saistošo noteikumu projekts – par sociālos pakalpojumiem, ko nodrošina Ogres novada pašvaldība. Līdz ar to februārī varētu būt spēkā visi saistošie noteikumi, kas regulē sociālā dienesta darbu.
Aicinu iedzīvotājus būt saprotošiem un atsaucīgiem, jo, ņemot vērā, ka šobrīd VARAM izskata saistošos noteikumus par sociālajiem pabalstiem, nav iespējama sociālo pabalstu piešķiršana, taču, līdz ko tiks saņemts atzinums, tie būs piemērojami ar 2022. gada 3. janvāri, un visi pabalsti, kas pienākas iedzīvotājiem, tiks piešķirti no 3. janvāra neatkarīgi no tā, kad tie stāsies spēkā.
Kādas būtiskas izmaiņas sociālajā jomā šogad ir ieviestas visā valstī?
Liels izaicinājums pašvaldībām ir mājokļa pabalsts, kas pērn ieviests visā Latvijā un nosaka stingrus kritērijus pabalsta saņēmējiem. Ņemot vērā izstrādātās formulas, tika secināts, ka pabalstu varēs saņemt tikai ļoti trūcīgas personas, līdz ar to mēs mērķtiecīgi meklējām iespējas, lai palielinātu pabalstu grozu pašvaldībā un varētu cilvēkiem kompensēt, ko vairs nesaņems no valsts. Visa pagājušā gada garumā sociālie dienesti un pašvaldības veica sarunas un plānoja izmaiņas, kā pilnveidot mājokļa pabalsta nosacījumus, lai to varētu saņemt plašāks cilvēku loks. Ir veikti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas nosaka, ka valsts uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. maijam nodrošinās pašvaldībām mērķdotāciju 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam, līdz ar to varam palielināt pabalsta saņēmēju loku.
Šogad valsts diezgan būtiski ir palielinājusi dažādus sociālo pabalstu apmērus, piemēram, palielinājies pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu (iepriekš līdz 6 gadu vecumam tie bija 107, 50 eiro, ar šo gadu – 215 eiro, savukārt bērniem no 7 gadu vecumam tie bija 129, tagad – 258 eiro. Palielinājies arī ģimenes valsts pabalsts bērniem, piemēram, agrāk par četriem bērniem varēja saņemt 50 eiro, taču tagad – 400 eiro. Šobrīd ir palielinājies arī vienreizējais pabalsts, ko izmaksā bērnam bārenim pēc pilngadības sasniegšanas – iepriekšējo 249, 71 eiro vietā šogad var saņemt pabalstu 820 eiro apmērā. Šī pabalsta izmaksu gan pašvaldības veic no sava budžeta, taču kopumā pabalstu apmēri palielinās, sociālā joma attīstās un aizvien plāno, kā nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku palīdzību iedzīvotājiem.