Viens no žūrijas komisijas locekļiem, kurš vērtēja visus iesniegtos darbus, bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes dekāns, profesors Dr. arch. Uģis Bratuškins. Viņš atzinīgi vērtē pašvaldības ieceri attīstīt bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45, Ogrē, par tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, kā arī ir gandarīts par uzaicinājumu piedalīties metu konkursa žūrijā. “Man vienmēr ir interesanti paskatīties, kā praktizē mani kolēģi, kas daļa reiz bijuši arī mani studenti,” uzsver U. Bratuškins. Savulaik RTU Arhitektūras fakultātes studenti un mācībspēki bijuši iesaistīti arī Zilo kalnu dabas parka attīstības projektos, kā arī Suntažu pagasta centrā esošā valsts reģionālo autoceļu P4 Rīga-Ērgļi un P8 Inciems–Sigulda–Ķegums krustojuma pārbūves risinājumu izstrādē. Viņaprāt, Ogre daudzus gadus bijusi nepelnīti apdalīta, un tagad, atgūstot otro elpu, kļūst arvien interesantāka un pievilcīgāka iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.
Ogre uzplaukst
Profesors augstu vērtē šobrīd paveikto Ogrē. Kā ļoti pievilcīgu vietu un veiksmīgu publiskās ārtelpas labiekārtošanas risinājumu viņš min krasta promenādi, kur pat sliktos laikapstākļos pastaigājas cilvēki, apliecinot, ka tā ir ļoti iecienīta vieta neatkarīgi no gadalaika. U. Bratuškins atzinīgi vērtē arī pontonu tiltu, kas ir interesants objekts vasaras periodā, kā arī jaunās bibliotēkas ēku, kas veicinās pilsētas atpazīstamību ne vien ar savu funkcionalitāti, bet arī izmantojamajiem būvniecības materiāliem, konkrēti mūsu vietējo koku.
Atziņas par metu konkursu
Atskatoties uz metu konkursa sagatavošanās procesu, U. Bratuškins uzskata, ka tas bija liels izaicinājums šajā vietā dabisko ainavu papildināt ar kādu mūsdienīgāku telpisko risinājumu. Process nav bijis viegls, esot žūrijā, kopīgi ar pārējiem komisijas locekļiem bija jānosaka konkursa noteikumi, prioritātes, jāmaina pilsētas attīstības plānošanas dokumenti, tomēr viņš izjutis profesionālu darbu no pašvaldības puses. “Ogrē ir ļoti mērķtiecīga komanda, kas šos procesus arī izjūt kā komanda. Es novēroju visas žūrijas komandas vienoto virzienu mērķa sasniegšanā.”
Jautājot, kādas prioritātes profesoram bija svarīgi ietvert konkursa nolikumā, viņš teic, ka arhitektūras jomā šis ir gana sarežģīts jautājums, jo iepirkuma procedūra visbiežāk paredz jau sākotnēji skaidri definētu rezultātu, taču arhitektūras konkursos ir būtiski atstāt iespēju improvizācijai, jo strikti noteikumi ierobežo ideju lidojumu. Viņaprāt, pašvaldības komanda, kas laika gaitā ieguvusi reprezentablu pieredzi attīstības projektu īstenošanā, detalizēti sagatavoja konkursa noteikumus, informāciju par objekta vēsturi, lai konkursa dalībniekiem sniegtu vispusīgu priekšstatu par objektu.
Profesors uzskata, ka metu konkursa lielākais ieguvums ir daudzveidīgās idejas par telpiskās vides risinājumiem. Attiecībā uz pirmo vietu U. Bratuškins teic, ka šis piedāvājums pievērsa uzmanību ar savu citādo skatījumu – šis objekts drīzāk ir kā vides paplašinājums, arhitektoniski pat diezgan neuzkrītošs, taču tā lakonisms ļauj katram šajā objektā piedalīties tieši tik daudz, cik katrs apmeklētājs ir gatavs. “Ja cilvēks piestāj, viņš var uzkāpt uz platformas, palūkoties apkārt, savukārt, ja ir vairāk laika, var nokāpt līmeni zemāk un ieiet objektā iekšā, izmantojot citas funkcijas. Viss atkarīgs no tā, cik cilvēkam tajā mirklī ir laiks un interese.” Vērtējot visus iesniegtos piedāvājums, viņš stāsta, ka bija arī vairāki citi projekti, kas uzsvēra citas vērtības, piemēram, ilglaicīgu attīstības materiālu izmantošanu.
Svarīgākie kritēriji piedāvājumu vērtēšanā
Jautājot, kas profesoram bija svarīgi, vērtējot iesniegtos piedāvājumus, viņš uzsver, ka, pirmkārt, tie bija ainaviskie kritēriji, jo ainavisko vietu ar Daugavas līkumu viņš vērtē kā izcilu. “Mēs ļoti ceram, ka varētu attīstīties laivošana pa Daugavu līdz ar to arī laivu piestātnes bija viens no obligātajiem nosacījumiem, kas bija jāatrisina. Tika vērtēti arī vides pieejamības jautājumi, fokusējoties ne tikai uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet arī citām mērķa grupām – autobraucējiem, riteņbraucējiem, velosipēdistiem, laivotājiem. Tāpat būtisks aspekts bija sūkņu stacijas izmantošana. Pirmās vietas piedāvājums paredz ar mūsdienīgiem digitālās ekspozīcijas risinājumiem tur izveidot Daugavas izziņas centru, atklājot zemūdens dzīvi.
U. Bratuškins vēl pašvaldībai izdošanos idejas īstenošanā, jo viņš atbalsta pirmās vietas ieguvēju koncepciju ar brīvo plānojumu, kas šo vietu padara ļoti pievilcīgu.