Latvijā vairākas reizes gadā tiek piedzīvotas spēcīgas vēja brāzmas, kas rada plašus postījumus. Aicinām regulāri apsekot savā īpašumā esošajās teritorijās augošus kokus, lai savlaicīgi apzinātu potenciāli bīstamus kokus vai to daļas, kā arī īstenotu pasākumus, kas mazinātu šo apdraudējumu – apzāģētu aizlauztus zarus, nozāģētu nokaltušus un trupes bojātus kokus, kas turpmākajās vētrās var sagāzties. Īpaša uzmanība jāpievērš tiem kokiem, kas atrodas publiski pieejamās vietās – parkos, skvēros, pie sabiedriskām iestādēm, blakus gājēju ceļiem un satiksmē noslogotiem ceļiem un ielām.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izbrauc uz notikumiem un vietām, kur nolūzuši vai aizlūzuši koki apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, piemēram, koki ir nokrituši uz dzīvojamām mājām, automašīnām, gājēju ietves vai ceļa braucamās daļas, kas var kavēt jebkura operatīvā dienesta ierašanos uz izsaukumu vai izraisīt bīstamu avārijas situāciju.
Par aizlauztiem vai nolūzušiem kokiem, kas nerada tūlītēju apdraudējumu, aicinām ziņot Ogres novada pašvaldības apstādījumu saglabāšanas komisijai, informāciju sūtot uz e-pastu ogredome@ogresnovads.lv, ieva.kraukle@ziliekalni.lv vai, zvanot uz tālruni 29455400.
Atgādinām, ka saskaņā ar Civillikuma 1201. panta otro daļu, ja "kritušie un vētras lauztie koki pieder īpašniekam, tad viņam tie laikā ir jānovāc, lai tie nekavētu lietošanu", tātad īpašnieks ir atbildīgs par kritušo koku novākšanu un seku likvidēšanu, tai skaitā par postījumiem, ko radījis viņa īpašumā esošais koks citām personām.
Kad ir nepieciešama atļauja koku ciršanai
Kārtību koku ciršanai ārpus meža un kārtību, kādā izsniedz atļauju koku ciršanai ārpus meža, nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309. "Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža", kuru ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.
Zemes īpašnieks vai valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā var cirst arī pēc saviem ieskatiem, taču ir gadījumi, kad ir nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai, kuri ir noteikti iepriekš minēto MK noteikumu 4. un 9. punktā. Tā ir vajadzīga, ja kokus cērt, piemēram, pilsētas un ciema teritorijā, īpaši aizsargājamā teritorijā, parkā, kapsētā, kā arī teritorijā, kurā atrodas kultūras pieminekļi, u. c. gadījumos.
Pašvaldības atļauja nav nepieciešama, ja cērt šādus kokus:
- augļu kokus;
- kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;
- kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku audzēšana ir aizliegta;
- kokus, kuri apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta pašvaldība.
Ja pēc vētras koks ir aizlūzis un draud uzkrist mājas jumtam, tas ir jānofotografē vismaz no trīs skatpunktiem, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas, piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs. Nolūzušā koka fotofiksācija ir jāpievieno klāt iesniegumam, lai varētu saņemt atļauju koka novākšanai. Koka celmu vismaz piecas darba dienas pēc nociršanas nedrīkst aizvākt, jo attiecīgajai pašvaldībai ir jāpārbauda koka bīstamības pamatotība.
Savukārt situācijā, kad pamanāt bīstamu koku kaimiņa īpašumā, ir nepieciešams ar viņu sazināties personīgi un lūgt, lai, saskaņojot ar pašvaldību, viņš to nocērt, vai informēt pašvaldību par esošo situāciju. Arī gadījumos, ja ir nolūzis liels koka zars, kurš kokam ir radījis ievērojamu rētu, apdraudot tā tālāku pastāvēšanu, zemes īpašniekam ir jāinformē pašvaldība pa e-pastu ogredome@ogresnovads.lv.
Kā zināt, vai koks ir bīstams
Noteikt, ka koks ir bīstams, var pēc sekojošām pazīmēm:
- kokam ir sašķelts, aizlauzts stumbrs (īpaši, ja bojājums parādījies nesen);
- slīps vai noliekts koks (īpaši, ja iepriekš tas bijis taisns), kura galotne ir pastāvīgi novirzījusies no vertikālās ass vairāk par 40 grādiem vai tā sakņu sistēma ir daļēji izcelta no augsnes;
- koks ir bebru apgrauzts vairāk par pusi no koka celma diametra.
Jāatzīmē, ka sauss, nokaltis koks ne vienmēr ir bīstams. Ja koks pavisam nokaltis vai vērojami nokaltuši zari, iztrupējuši dobumi, piepes, iztrupējušas saknes, kukaiņu bojājumi, tas var būt potenciāli bīstams un tā nociršana skaņojama parastajā kārtībā, iesniegumus sūtot uz e-pastu ogredome@ogresnovads.lv.
Īpašnieks raksta iesniegumu par koka nociršanu, norādot tālruni saziņai, koka atrašanās vietu, sugu, to skaitu, koka apkārtmēru 1,3 m augstumā no zemes, ciršanas iemeslu, redzamos bojājumus.
Ja koks nav bīstams, bet tiek pieņemts lēmums atļaut to nozāģēt, tiek aprēķināta maksa par dabas daudzveidības samazināšanu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”.
Ja bīstams vai potenciāli bīstams ir kļuvis dižkoks, atļauju neizsniedz pašvaldība, tā nociršana ir pieļaujama tikai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas saņemšanas.
Lai mazinātu iespējamo apdraudējumu un zaudējumus pastiprināta vēja gadījumā, aicinām savlaicīgi parūpēties par savas teritorijas drošību – apsekot kokus un novērtēt to stāvokli, kā arī izzāģēt aizlūzušos koku zarus un nocirst bīstamos kokus!