Nereti gadījumos, kad noticis vilku uzbrukums mājlopiem, Valsts meža dienests nesaņem informāciju par uzbrukumu vai arī saņem to novēloti. Savlaicīga informācijas saņemšana ļauj ekspertiem izmeklēt situāciju un plēsēju uzbrukumu atzīt par notikušu. Oficiāli atzītu uzbrukumu skaits kalpo par pamatu vilku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Valsts meža dienests aicina lopkopjus par vilku uzbrukumiem ziņot dienestam pēc iespējas ātrāk pēc notikušā.
Šogad Valsts meža dienests (VMD) saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem, tajos nogalinātas 74 aitas, četri liellopi, pieci suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Savainotas 14 aitas un viena kaza. Visvairāk vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēts Ventspils novadā – seši uzbrukumi, tam seko Madonas un Augšdaugavas novads, katrā no tiem notikuši pieci uzbrukumi.
Īpaši no vilku uzbrukumiem septembra vidū cietusi kāda zemnieku saimniecība Madonas novadā, kur nedēļas laikā notika trīs atkārtoti vilku uzbrukumi. Šī saimniecība no plēsēju uzbrukumiem ir cietusi arī iepriekšējos gados. Uzbrukt mājlopiem vilki mēdz gadījumos, kad ir savainoti vai slimi, jo nav spēka vai veiklības noķert savvaļas dzīvnieku, vai arī sapratuši, ka tas ir ātrs un viegls veids, kā tikt pie barības.
Kaut arī Latvijā kompensācijas par vilku nodarītajiem zaudējumiem nemaksā, VMD aicina ziņot par vilku uzbrukumiem dienesta struktūrvienībām. Saņemot informāciju par iespējamu plēsēja uzbrukumu, VMD speciālisti dodas uz notikuma vietu to apsekot. Svarīgi par uzbrukumu ziņot pēc iespējas ātrāk pēc notikušā, kamēr uzbrucēja DNS materiāls un pēdu nospiedumi nav zuduši, nav zudusi cita būtiska informācija. Uzbrukumu, kuru izmeklējis un pārbaudījis VMD eksperts, oficiāli atzīst par notikušu un tas ir par pamatu tālākai VMD rīcībai, arī nosakot vilku nomedīšanas apjomu.
Vienlaikus VMD aicina lopkopjus pievērst lielāku uzmanību ganāmpulku drošībai un veikt preventīvus pasākumus. Neatstāt lopus bez uzraudzības uz ilgu laiku, biežāk tos apsekot, vērot apkārtni, pārbaudīt, vai nav bojāti žogi, un sekot līdzi tam, vai tuvējā apkārtnē nav manītas lielo plēsēju klātbūtnes pazīmes. Kā arī turēt lopus droši iežogotās teritorijās, sevišķi nakts laikā. Aitas var turēt kopā ar liellopiem, pret tiem plēsējiem ir lielāks respekts un uzbrukuma varbūtība mazāka. Ierasta aizsardzības prakse ir elektriskais gans. Jāņem vērā, ka elektriskais gans ar vienu vai divām stieplītēm pret vilkiem nelīdz, nepieciešamas žoga ar vismaz piecām vai sešām stieplēm. Turklāt zemākā stieple nedrīkst būt augstāk par 20 cm no zemes, ja tā ir augstāk vilku var izlīst pa apakšu. Tāpat ieteicams izmantot sargsuņus, kas pastāvīgi uzturas kopā ar lopiem un efektīvi attur plēsējus no uzbrukuma tikai ar savu klātbūtni.
Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir vērtējams kā stabils, un vilku izplatībai ir tendence pieaugt. Kopš medību sezonas sākuma ir nomedīti 144 vilki, kas ir vairāk nekā puse no šajā sezonā noteiktā limita (280 vilki).
VMD uzsver, nav pamata satraukties, ka vilki varētu uzbrukt iedzīvotājiem. Pēdējais zināmais gadījums, kad šis plēsējs uzbruka cilvēkam, bija 2001. gadā, vilks bija slims ar trakumsērgu. Ņemot vērā, ka vilkus Latvijā medī, dzīvniekiem no cilvēka ir dabiskās bailes un respekts. Sastapt šo plēsēju mežā ir maza iespējamība, vilks ir manīgs un no cilvēka vairās, vairumā gadījumu aizies prom pirms cilvēks to vispār pamanīs. Tomēr, ja mežā sanācis vilku sastapt, nevajag tuvoties dzīvniekam un jādodas projām.
Informāciju sagatavoja Valsts meža dienests.