Suntažu pagasts

Suntažu pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts - zaļā laukā zelta gailis ar sarkanu knābi, seksti un nagiem.

Apstiprināts 2000. gadā.

Suntažu pagasta ģerboņa krāsas pēc PANTONE kataloga:

• zelts 124C;
• sarkans 186C;
• zaļš 340C.

Suntažu pagasts izvietojies Ogres rajona ziemeļu daļā un robežojas ar Ogres novada Tīnūžu, Ogresgala, Rembates, Lauberes, Ķeipenes pagastiem, Ropažu novada Ropažu pagastu, kā arī Siguldas novada Mālpils pagastu.

Suntažu pagasta virsmā dominē viļņots līdzenums. Īpatnēji senā ledus laikmeta liecinieki pagastā ir osu grēdas – t.s. kangari: Lielie Kangari (lielākā osu grēda Latvijā) un Suntažu Kangari (Kangarīši). Šīs osu grēdas pārsvarā sastāv no grants un oļiem, retāk – no smilts. Lielie Kangari, kā arī blakus esošās dabas teritorijas (tostarp Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers) iekļautas dabas liegumā. Cauri pagastam plūst Mazā Jugla, pie kuras atrodas arī pagasta lielākās apdzīvotās vietas: Kastrāne (Upespils), Ķieģeļceplis, Suntaži (pagasta centrs) un Annasmuiža (Jugla).

Par Suntažu senāko vēsturi liecina senkapi un vairāki pilskalni, kas atrodas pagasta teritorijā. No tiem Kastrānes pilskalns un Ķoderu pilskalns (Lielā vīra gulta) kā nozīmīgākie iekļauti Valsts nozīmes pieminekļu sarakstā. Kastrānes pilskalns (lai gan atrodas ap 4 km no Kastrānes) apaudzis ar kokiem, ierīkots šaurā un asā Mazās Juglas līkumā zemes strēlē starp Mazo Juglu pilskalna ziemeļrietumu pusē un platu vecupi pretējā pusē. Agrākos laikos upe daļu pilskalna ir noskalojusi. Tiesa, Kastrānes pilskalna datējums un kultūrpiederība pagaidām nav tuvāk noskaidrota. Turpretim Ķoderu pilskalns plašākā arheoloģiskā aprakstā minēts jau 1592. gadā “Prūsijas un Līvzemes hronikā”. Sistemātiski arheoloģiskie izrakumi Ķoderu pilskalnā veikti 2015. gadā, pēc kuriem secināts, ka objekti attiecināmi uz vēlā dzelzs laikmeta otro pusi (11.-12. gs) un šajā laikā pilskalnu apdzīvojuši lībieši. Taču atsevišķi keramikas fragmenti liecina, ka apdzīvotība šajā vietā aizsākusies jau vēlajā bronzas laikmetā (1100.-500.g.p.m.ē.). Pilskalns apvīts neskaitāmām teikām par milžiem, no kurienes arī radies otrs nosaukums “Lielā vīra gulta”. Ķoderu pilskalns ir monumentāls, ar īpaši izteiktu un pilskalnam raksturīgu siluetu.

1223. gadā Mazās Juglas labajā krastā bīskaps Alberts uzcēla Livonijas ordeņa bīskapa pili. Ziemeļu kara laikā senā pils tika nopostīta un vēlāk uz tās pamatiem uzcelta Jaunā pils. 1764. gadā Suntažu muiža pārgāja barona Honalda Gustava Inglestroma īpašumā; 1980. gadā muižā valdīja grāfs fon Mengdens; 1782. gadā – majors Magnuss Johans fon Grothuss. 1816. gadā muiža nonāca Hānenfeldu dzimtas īpašumā. 1905. gadā pils cieta muižu dedzināšanas laikā, vēlāk atkal atjaunota. Kopš 1920. gada pilī atrodas Suntažu skola. Suntažu pils un luterāņu baznīcas ēkas iekļautas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā un kļuvušas par pagasta simbolu. Bez Suntažu muižas, pagasta teritorijā vēl bijušas tādas muižas kā: Briežu muiža, Ķeveļmuiža, Jāņmuiža, Mācītājmuiža, Kastrānes muiža, Veczaļmuiža, Jaunzaļmuiža, Annasmuiža, Mežmuiža.

Nozīmīgs vēstures objekts pagastā ir Suntažu luteriskā baznīca, kuras ēka iesvētīta 1782. gadā, tās arhitekts bijis pazīstamais Rīgas būvmeistars Kristofs Hāberlands. Pirms tam vairākus gadsimtus Suntažos draudzes vajadzībām kalpojusi koka kapela. 1909. gadā līdz ar pareizticības izplatību tiek uzcelta jauna ķieģeļu baznīca, no kuras mūsdienās gan palikušas vairs tikai drupas.  Suntažu apkaime daudz cietusi 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara laikā, taču pirmās Latvijas Republikas laikā arī samērā ātri atjaunota.

Suntaži atrodas Viduslatvijas zemienes austrumu daļā – Viduslatvijas nolaidenumā. Virsa, galvenokārt – viļņots līdzenums, kas pazeminās rietumu virzienā, tās absolūtais augstums no 95.7 m vjl. pie Kastrānes (Upespils) līdz 50 m vjl. Annasmuižas apkaimē. Ledus laikmeta liecinieks – Lielo Kangaru osu grēda 28 km garumā stiepjas cauri smilšainam, pārpurvotam apvidum.

Suntažu teritorijā atrodas Lielo Kangaru austrumu daļa. Osu augstākais posms paceļas 71.5 m vjl., lielākais relatīvais augstums – 27 m virs apkārtnes. Lielākajos Kangaru kalnos sastopams 492 augstāko augu saugas.

Cauri pagasta teritorijai austrumu – rietumu virzienā līkumo Mazā Jugla – trešā lielāka upe Ogres raj. Un vienpadsmitā garāka (119 km) Latvijā; tajā ūdens auksts, jo upes gultnē ieplūst daudz pazeme avotu, vietām upes krastos atsedzas dolomīta radzes. Gandrīz pašā Suntažu centrā  Mazajā Juglā ieplūst tās lielākā pieteka Abze (Abza, Apse – 26 km), citas pagasta teritorijā esošās pietekas – Lēvenstrauts (Baldiņurga, Lēvenurga) Jugliņa, Doburga, Jupla, Skansturga, Rinste, Kaltiņurga, Cunupīte, Dēliņurga, Lielurga, Sidraburga. Dienvidu daļā no Pakulu ezeriņa iztek pagasta robežupe Ranka. Abzas upē bijušajā dzirnavu dambja vietā mākslīgi uzpludināts Dzirnavezers, kas kopā ar ūdenskrātuvi aizņem ~ 15 ha. Lielo Kangaru vaļņa dienvidu pusē ir Žļaugu purvs (platība 521 ha), 438 ha aizņem augstais purvs, 83 ha – pārējais purvs dienvidu malā.

Kūdras slāņa vidējais dziļums 3 m, lielākais – 8 m, rūpnieciski izmatojamie kūdras krājumi 1.1 mlj m³.

Purva ūdeņi pa meliorācijas novadgrāvjiem noplūst uz Mazo Juglu, 276 ha purva platības aizņem meži, 54 ha platībā iegūst pakaišu kūdru. Pagastā iesniedzas neliela daļa no Lielkangaru purva.

Dienvidrietumos atrodas Limbažu purvs, netālu no tā Aklais un Velna purvs. 54% pagasta platības aizņem meži. Kastrānes māla atradne, krājumi 786 tk. m³, māls derīgs ķieģeļu ražošanai, vietējās nozīmes atradnes pie Kaltiņiem un Cepļiem. Saldūdens kaļķiežu atradnes pie Lakstīgalām.

Suntažu pagasta teritorijas platība - 160,5 km²