Kultūras mantojumu centrs "Tīnūžu muiža"

Mazās Juglas upes krastā starp simtgadīgiem ozoliem pie lībiešu kapulauka atrodas kādreizējās muižas „Lindenberg” komplekss. Tīnūži ir mazs ciemats Ikšķiles novadā, kurš pakāpeniski veidojas par atpazīstamu tūrisma galamērķi. Šī vieta ir radīta cilvēkiem, kuri vēlas sajust vienkopus dabas skaistumu un vēstures klātbūtni. Šobrīd sekmīgi norit vides labiekārtošanas darbi, lai nākotnē Tīnūžos būtu vēl plašākas atpūtas iespējas.

Tīnūžu muiža (Lindenberg)

Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādās jau 16. gadsimtā, muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz Pirmā pasaules kara beigām to pārvaldīja fon Volfi.  Neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4. Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932. gadā muižas saimniecība tika nodota „Latvijas kara invalīdu savienības” pārziņā. Otrā pasaules kara laikā kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa, interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20. gs. sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža” atrodas 20. gs. 30. gadu sākumā celtajā klētī un tā pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā. Savas durvis apmeklētājiem kultūras mantojuma centrs vēra vaļā 2011. gada nogalē ar mērķi sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt sabiedrības interesi par to, kā arī atspoguļot Latvijas vēstures un kultūras norises, ietverot pasākumu klāstu dažādām paaudzēm un interesentiem, sākot no tradicionālās kultūras pasākumiem līdz kauju rekonstrukcijām.

Kaujas pie Mazās Juglas upes

Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes.

1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi.

1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm.