Tīnūžu pagasts

Tīnūžu pagasts atrodas Ogres novada ziemeļrietumos, robežojas ar Ropažu novada Ropažu pagastu, Salaspils novada Salaspils pagastu, Ķekavas novada Daugmales pagastu, Ogres novada Suntažu, Ogresgala, Tomes pagastiem, kā arī Ikšķiles un Ogres pilsētām. Ar Ikšķiles pilsētu pagastam ir sevišķi cieši sakari.

Cauri Tīnūžu pagastam, metot lielus līkumus, plūst Mazā Jugla, pie kuras atrodas vairākas apdzīvotas vietas – Turkalne, Tīnūži (pagasta centrs), Ceplīši, Dobelnieki un Kranciems. Pagasta teritorijas virsma ir viena no zemākajām Ogres novadā. Reljefā dominē lēzeni viļņots līdzenums ar zemiem un vidēja lieluma pauguriem. Tīnūžu apkaimē arī sākas Ogres Kangaru osu grēda. Pagasta austrumu daļā pie Kranciema ir ievērojamas dolomīta atradnes.

Tīnūžu apkaime bijusi apdzīvota jau sen, ko var skaidrot ar Daugavas ūdensceļa lielo nozīmi senatnē. Par apdzīvotību senatnē liecina daudzie senkapi, kā arī pilskalni – Lejaskalnu pilskalns (netālu no Selēku ezera), Vīna kalns (norakts, būvējot Rīgas – Daugavpils šoseju), Velna kalns (norakts grantī; atradies pie nosusinātā Kaparāmura ezera). Senkapi lielākoties ir 9.-12. gs. līdzenie apbedījumi; kā valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis izceļami Ankeršmitu senkapi starp Ankeršmitu un Druku mājām, kas spriežot pēc savrupatradumiem un arheoloģisko izrakumu materiāla datējami ar 17.-18. gs.

Rakstiskos dokumentos Tīnūži pirmo reizi minēti 1576. gadā, kad Rīgas pilsēta rātes kungam E. Horstam iznomāja apdzīvotu vietu “Liepukalni pie Juglas strauta”. Tīnūžu muiža tika izveidota 1638. gadā, un muižā bija 16 zemnieku saimniecības. No 1684. gada muiža kļuva par Tīzenhauzenu dzimtas īpašumu; no tās vārda tad arī cēlies tagadējais Tīnūžu nosaukums. Vēlākie muižas īpašnieki – muižnieku Blūmenu dzimta, barons Eduards fon Šteins, barons fon Volfs. Līdz Pirmajam pasaules karam oficiālajos dokumentos Tīnūži dēvēti par Lindenbergu. Otrā pasaules kara laikā Tīnūžu muižas kungu māja tika nopostīta un uz tās pamatiem uzceltiem jauna ēka. No kādreizējām muižas ēkām līdz mūsdienām ir saglabājušās saimniecības ēkas un 1912. gadā celtā muižas pārvaldnieka māja, kas mūsdienās iekļauta Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Muižas klētī mūsdienās iekārtots kultūras mantojuma centrs un izvietota pamatekspozīcija, kas veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917. gadā.

Līdz Pirmajam pasaules karam pagastā aktīva bijusi saimnieciskā darbība. 18. gs. pastāvējis Kaparāmurs – metālapstrādes manufaktūra, zvanu lietuve. Ražots arī ģipsis (ģipšakmens vests pāri Daugavai no kreisā krasta lauztuvēm). Tīnūžu muižas centrā darbojies kaļķu ceplis un ķieģeļnīca, ūdensdzirnavas, Līču krogs, alusdarītava. Ceplīšos bijusi barona fon Volfa kartonfabrika, kas ražojusi balto kartonu. Pēc Pirmā pasaules kara te tika atjaunotas ūdensdzirnavas (turbīnu darbināšanai ar rokām izrakts vairāk kā 2km garš kanāls). Arī Dobelniekos 19. gs. otrajā pusē darbojusies kartonfabrika un ūdensdzirnavas. Pēc Pirmā pasaules kara Ceplīšos tika ierīkota spēkstacija, kas līdz lielo hidroelektrostaciju izbūvei apgādāja ar elektrību plašu tuvāko apkārtni, arī Ogres pilsētu.

Tīnūžu pagasts spilgti iezīmējies kā Pirmā pasaules kara kauju vieta. Netālu no Dobelniekiem Mazās Juglas krastos 1917. gada 1. un 2. septembrī notika t.s. Juglas kauja, kurā 2. latviešu strēlnieku brigāde varonīgi atvairīja galveno vācu armijas triecienu. Šajā kaujā krita vairāk kā 6000 strēlnieku. Tīnūžu pagasta teritorijā atrodas daudz Pirmā pasaules karā kritušo karavīru brāļu kapu. Lielākajos no tiem, Kaparāmura brāļu kapos, apglabāti vairāk nekā 4000 latviešu strēlnieku un krievu karavīru. Pirmās Latvijas Republikas laikos Tīnūžu zemi sadalīja 40 jaunsaimniecībās, pēc Otrā pasaules kara no bijušā Ikšķiles pagasta izveidoja Ikšķiles ciemu un Tīnūžu ciemu. 1990. gadā Tīnūžu ciemu pārdēvēja par pagastu. 1997. gadā Tīnūžu pagastu pievienoja Ikšķilei kā Ikšķiles lauku teritoriju. 2004. gadā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju reorganizējās par Ikšķiles novadu. 2010. gadā Ikšķiles lauku teritoriju pārdēvēja par Tīnūžu pagastu. Kopš 2021. gada tas iekļaut Ogres novada teritorijā.

Cauri pagastam plūst Mazā Jugla, kas apkaimes zemās virsmas dēļ veido meandrus. Gar Mazo Juglu ir daudz pārpurvojušos vecupju. Aktīvi norisinās upes krastu erozija — krasti ir samērā smilšaini un līdz ar to viegli izskalojami. Upes gultnē ir daudzas sēres, kas gadu no gada maina savu atrašanās vietu. Tīnūžu apkaimē arī sākas Ogres Kangaru osu grēda. Pagasta austrumu daļā pie Kranciema ir ievērojamas dolomīta atradnes.

Lielākais dižkoks ir Turbu ozols Turkalnē; tā stumbra apkārtmērs ir 7 m. Otrs lielākais koks pagastā ir Relziķu ozols (pie Mazās Juglas lejpus Turkalnes; 5,3 m). Kranciemā ir otrais lielākais kadiķis Ogres novadā — tā stumbra apkārtmērs sasniedz 0,9 m. Ogres MRS meža 62. kvartālā aug ļoti īpatnēja, dabiskas mutācijas rezultātā radusies egle — t.s. "čūsku" egle ar ļoti savdabīgi izlocītiem zariem. Šai eglei ir ļoti maz sānzaru un tā aug galvenokārt ar zaru galotņu pumpuriem. No aizsargājamajiem augiem sastopama jumstiņu gladiola, parastā armēnija un meža vizbulis.

Tīnūžos ievērojams kultūrvēsturisks mantojums ir līvu uzkalniņu kapulauks Ikšķiles Kābeļkalns (81 lībiešu kapu uzkalniņš). Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai divi līvu uzkalniņu kapulauki, jo liels skaits Daugavas lībiešu pieminekļu gāja bojā uzceļot Rīgas HES.

Tīnūžos atrodas Latvijas ģeogrāfiskais centrs ( ~3,3 km uz ZA no Tīnūžu ciema) un Baltijas ģeogrāfiskais centrs (~2,4 km uz Z pusi no Latvijas ģeogrāfiskā centra). 

Tīnūžu pagasta teritorijas platība -  120,8 km².

Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta ģerbonis