Ogres pilsēta atrodas Latvijas vidienē, Ogres novada rietumu daļā. Ogre ir sava novada administratīvais centrs. Pilsēta robežojas ar sava novada Ogresgala pagastu, Tīnūžu pagastu un Tomes pagastu (pa Daugavu).
Pilsēta izveidojusies Ogres upes krastos pie tās ietekas Daugavā. Pilsētas teritorijas reljefs vietām ir stipri paugurains. Tas izskaidrojams ar pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu darbību, kas tagadējās pilsētas teritorijā bijusi ļoti spēcīga. No Ikšķiles līdz Ķegumam cauri Ogrei dienvidaustrumu virzienā stiepjas garu vaļņveida pauguru virkne (osi) – Ogres Kangari.
Ogres pilsētas apkaimes senākā apdzīvotība saistāma ar Ķentes kalnu. Pirmie iedzīvotāji te apmetušies jau 1. gs. pirms mūsu ēras. Izbūvējot varenus nocietinājumus, 5.-9. gs. Ķentes pilskalns kļuva par ievērojamu Daugavas lejteces centru. Arheoloģiskais materiāls liecina par jauktu etnisko sastāvu, kurā vērojamas gan baltu, gan Baltijas somu kultūras iezīmes. Pilskalns piedzīvojis dramatiskas cīņas, trīs reizes ieņemts un nodedzināts. Pēdējo reizi iekarots 9. gs. un pēc tam pamests uz visiem laikiem. Mūsdienās gan varenais kalns nav saglabājies, rūpnieciskās darbības rezultātā 1950. gados Ķentes pilskalns tika norakts.
Taču pilsētas teritorijā saglabājies cits pilskalns – Zilais kalns. Pilskalns bijis ierīkots Zilo kalnu augstākajā vietā. Pārbaudes arheoloģiskie izrakumi liek domāt, ka pilskalns izmantots kā patvēruma mītne, kurā cilvēki nedzīvoja pastāvīgi. Plašāki pētījumi, kas liecinātu par pilskalna datējumu un sniegtu citas ziņas nav veikti. Mūsdienās pilskalns iekļauts valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā.
Pilsētas nosaukums cieši saistīts ar Ogres upes nosaukuma rašanos. Livonijas hronikā minēts, ka Ogres (hronikā – Vogene) upes lejtecē 13. gs. notika Livonijas ordeņa un polockiešu kaujas. Acīmredzot tagadējais baltiskais nosaukums Ogre ir somugru valodas vārda (woog – straume, plūsma, vilnis) pārveidojums.
13. – 14. gs. Ogres pilsētas teritorija kopā ar Ikšķiles apkaimi piederēja Rīgas arhibīskapam. Livonijas kara (1558-1583) laikā teritorijas tika ievērojami izlaupītas un postītas. 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs III pēc Vidzemes iekarošanas dāvāja plašo Ogres un Ikšķiles apkaimi Rīgai.
Tagadējā Ogres pilsētas teritorija līdz pat 20. gs. sākumam ietilpa Ikšķiles muižas sastāvā. Šeit atradās Šķiperi, Sietiņi, Eniņi, Slankaiņi u.c. mājas, uz kuru zemes sāka veidoties Ogres pilsēta. Satiksmi šajā laikā nodrošināja zirgu pasts. Stāvoklis būtiski mainījās 1861. gadā, kad tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga – Daugavpils. Ogre guva lielu atsaucību Rīgas atpūtnieku vidū, tos vilināja skaistās dabas ainavas – priedēm apaugušie pauguri un gleznainās pastaigu vietas upju tuvumā. Ogre veidojās par kūrortu. Sadalot Ikšķiles muižas zemnieku īpašumus apbūves gabalos, kopš 1874. gada sākās vasarnīcu celtniecība un atpūtnieku apmešanās uz dzīvi Ogrē visas vasaras garumā. Vasarnieki organizēja koncertus, teātra uzvedumus un deju vakarus. 1914. gadā kūrortā atradās vairāk kā 300 vasarnīcas, dažādas tirgotavas un amatnieku darbnīcas, aptieka, pasta nodaļa un telefona līnija. Veiksmīgi uzsākto kūrorta attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš.
Sadaļa tiks papildināta.
Ogres pilsētas teritorijas platība 16,16 km2.
Iedzīvotāju skaits
Laika periods | Iedzīvotāju skaits |
01.01.2024. | 24233 |
01.01.2023. | 24436 |
01.01.2022. | 24522 |
01.01.2021. | 24610 |
01.01.2020. | 24819 |
01.01.2019. | 24765 |
01.01.2018. | 24768 |
01.01.2017. | 25032 |
01.01.2016. | 25185 |