Mazozolu pagasts

Mazozolu pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts - šķelts no kreisās ar zeltu un zaļu; 1.-zaļš ozols, 2.- trīs sudraba ozola zīles ar zelta cepurīti (1:2).

Apstiprināts 2004. gadā.

Mazozolu pagasta ģerboņa krāsas pēc PANTONE kataloga:

• zaļš 340C;
• zelts 873C;
• sudrabs 877C.

Mazozolu pagasts atrodas Ogres novada tālākajā ziemeļaustrumu daļā. Pagasts robežojas ar sava novada Taurupes un Meņģeles pagastiem, Cēsu novada Zaubes un Kaives pagastiem, kā arī Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastiem.

Pagasta teritorija ietilpst Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines apvidū. Pagasta reljefā daudz pauguru – lielākie no tiem Eglīškalns (augstākais virsmas punkts novadā – 205,6 m), Griguļkalns, Dzegužkalns, Vanagkalns – apkārtnes ainavu pauguri padara gleznainu, taču lauksaimniecībā grūtāk izmantojamu. Gar pagasta dienvidu robežu tek Ogre un šis posms ir viens no straujākajiem, tāpēc īpaši piemērots ūdenstūrismam. Pagasta rietumu daļā plūst Ogres pieteka Līčupe, bet dienvidaustrumu daļā – Nāruža. Pagastā daudz mazupīšu; ziemeļu daļā atrodas vairāki ezeri, kas ieguluši ledāju veidotajās ezerdobēs. Pie vienas no upītēm atrodas Velna grāvis jeb Velna klēpis – 30 m garš akmeņu krāvums dziļā, kokiem aizaugušā upītes gravā. Teikās vietas izcelsme apvīta ar stāstiem par Velnu.

Mazozolu Nāružas upes teiku akmeņu tuvumā atrodas Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis Baltiņu senkapi. Tas ir agrā dzelzs laikmeta (2.-4. gs) uzkalniņš ar akmeņu riņķi pamatnē. Ap uzkalniņu atrodas zemē ieaugušu akmeņu kaudzes, kas, iespējams, novāktas no kādreizējiem tīrumiem. Cits valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kas, iespējams, saistāms ar krusta karu laikmetu (12.-13. gs) ir Ogres pilskalns. Tas atrodas pie “Pilskalnu” mājām uz augsta Ogres upes krasta. Šajā vietā upe met līkumu un veido no trijām pusēm dabiski norobežotu vietu, kas bijusi īpaši piemērota pilskalna veidošanai.

Mazozolu pagasta agrākais nosaukums bijis Ogres pagasts. Tas saistīts ar šeit bijušo Ogresmuižu. Senākās ziņas par šo vietu saglabājušās jau no 12.– 3. gs., kad Visvalža pārvaldīto Jersikas valsti 1209. gadā nomainīja Livonijas ordeņa valsts un Rīgas arhibīskapija, kas uzcēla vasaļa pili Ērgļos un bīskapa pili Baltavā jeb Altenē. 16. gs. pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota poļu pārvaldītajai Pārdaugavas hercogistei. Ogresmuiža (arī Vecogre) ar muižas pili, parku, dīķiem, spirta brūzi un citām saimniecības ēkām, muižas zemēm piederējusi fon Panderu dzimtai. Muižas pils nodedzināta 1905. gadā un nav atjaunota. Mūsdienās no muižas kompleksa saglabājušās vien atsevišķas saimniecības ēkas. Pagasta ziemeļu daļā, Mazozolos, atradusies otra baronu Panderu dzimtai piederošā bijušā Mazozolu jeb Vītņēnu muiža (celta 1738. gadā). Arī tā gājusi bojā 1905. gada “muižu dedzināšanas” laikā.

Netālu no Ogresmuižas atrodas Baznīcas kalns jeb Jāņkalniņš – sena kulta vieta. Šeit 17. gs. tikusi uzcelta koka baznīca un nodibināta apvienotā Ērgļu – Ogres draudze. 1789. gadā koka baznīcas vietā celta mūra baznīca. Pie baznīcas atradās arī viena no pirmajām skolām pagastā – pirms 1775. gada dibinātā  Ogres draudzes skola. 19. gs. te pastāvējusi Annas Rubinas meiteņu skola, kur pa laikam mācījušies arī daži zēni, tostarp nākamais rakstnieks – Rūdolfs Blaumanis. Baznīca un skola gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā. Savukārt Ogres sešklasu pamatskolā mācījies vēlākais izdevējs Antons Benjamiņš.

Administratīvi pirmās Latvijas Republikas laikā toreizējais Ogres pagasts ietilpa Cēsu apriņķī. Pēc Otrā pasaules kara pagasta teritorija tika vairakkārt mainīta līdz 1960. gadā pagasts ar Mazozolu ciema nosaukumu tika pievienots Ogres rajonam.

Mazozolu teritorijas ģeoloģiskais stāvoklis liecina par šīs vietas piederību senajai Austrumeiropas platformai, precīzāk - tās ziemeļrietumu malai. To veido visām senajām platformām raksturīgi elementi: kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega. Nogulumiežu segu, sākot no vecākajiem, dziļāk iegulošajiem slāņiem, veido kembrija, ordovika, silūra, devona un kvartāra perioda nogulumi.

Pagasta lielākā daļa ietilpst Piebalgas paugurainē, bet dienvidu daļa-Augšogres pazeminājumā. Robeža starp augšminētajiem dabas apvidiem iet dienvidos no Rīgas-Ērgļu dzelzceļa.

Mazozolu pagastā visizplatītākās ir velēnu vidēji podzolētas augsnes (80%), 11,3 % teritorijas aizņem velēnu stipri podzolētas, 8,6%-velēnu vāji podzolinētas augsnes. Pēc mahāniska sastāva augsnes pasaista teritorijā ir viendabīgas-94,2 % aizņem viegli un vidēji smilšmāli ar akmeņu piejaukumu. Pagasta lauksaimniecības zemes tiek izmantotas galvenokārt ganībām. Izplatīta ir augsnes erozija jeb noskalošanās no slīpajiem tīrumiem un uzkrāšanās starppauguru ieplakās.

Pagasta teritorijā, pagaidām, atklāta un pētīta viena smilts-grants un smilts iegula-atradne Jesperi, tai blakus atrodas arī viena smilts-grants atradne - Jesperi-smilts-grants.

Reljefa saposmotība un apgrūtinātā notece ir veicinājusi purvu attīstību. Pagasta teritorijā atrodas 4 kūdras atradnes (Pēc Kūdras fonda 1980. g. datiem). Nozīmīgākās no tām: Kurpnieku, Cūkkāju, kuru kūdra ir piemērota izmantošanai lauksaimniecībā- pakaišiem un mēslojumam.

Pagasta teritoriju saposmo diezgan blīvs ūdensteču tīkls – Vedze, Mušķupe, Līčupe, Taurupe, Bulavupīte, Simtiņa, Naruža un Ogres upe.

Mazozolu pagastā meža zemes aizņem 5387 ha jeb 55,5 % pagasta teritorijas. Mazozolu pagasta teritorijā valsts mežos ir šādas aizsargājamas dabas vērtības : biotopi (nogāžu mežs, krastmalas mežs un daudzveidīgās mēnesenes), kuriem veidojami mikroliegumi un 2 izveidoti mikroliegumi-medņa riesta vietām.

Klimatiskie apstākļi-agrāras salnas, vairāk apmākušos dienu nekā vidēji Latvijā, vasaras garums, tas ierobežo augļkopības un dārzkopības attīstību.

Aizsargājamie dabas teritoriju objekti – Dabas parka „Ogres ieleja” teritorija ir 7516 ha, Mazozolu pagastā - 1283,23 ha, kas veido 13,2 % no pagasta kopplatības. Šajā teritorijā ir 69 īpašumi, tai skaitā 4 pašvaldības īpašumi.

Pagasta teritorijā projektēti 5 mikroliegumi, kas iekļautos dabas parka „Ogres ieleja” lieguma zonā pēc individuālo apsaimniekošanas noteikumu apstiprināšanas:

1. Līčupes straujteces posmi, primārie un nogāžu meži, daudzgadīgās mēnesenes atradnes pie Līčupes ietekas Ogrē. Saimniecībā „Grīvi”.
2. Līčupes straujteces posmi, primārie un nogāžu meži, daudzgadīgās mēnesenes atradne Līčupes krastos pie Jaunindriķēniem. Saimniecībās „Jaunkaģēni” un „Jaunindriķēni”.
3. Līčupes straujteces posmi, primārie un nogāžu meži, daudzgadīgās mēnesenes atradne Līčupes krastos starp Kaģēniem un Jaunkaģēniem Saimniecībā „Straumēni”.
4. Līčupes straujteces posmi, primārie un nogāžu meži, daudzgadīgās mēnesenes atradne Līčupes krastos lejup Mežmaļiem. Saimniecībā „Mežmaļi”.
5. Nogāžu meži pie Pilskalniem. Saimniecība „Pilskalni”.

Kā arī konstatētas īpaši aizsargājamās sugas, biotopi vai dabiskā meža biotopi ārpus dabas parka „Ogres ieleja”, kam veidojams mikroliegums:

• Daudzgadīgās mēnesenes - saimniecībā „Gaidēni” pie Līčupes (palienē) ;
• Dabiska meža biotops – Nogāžu mežs, krastmalas mežs – saimniecībā „Niedres”.

Mazozolu pagasta teritorijā atrodas viens valsts nozīmes dižkoks – Ozolkalna ozols ar apkārtmēru 5,6 m un daudz potenciālo dižkoku – Mārkutu dižozols (apkārtmērs 4,4 m), blakus tam atrodas Mārkutu akmens ar zīmēm trīsstūra piramīdas formā.

Dažu upīšu krastos vērojami interesanti iežu atsegumi. Pie Nāružas pietekas Klāvupītes atrodas Vena grāvis – 30 m garš akmeņu krāvums dziļā, kokiem aizaugušā upes gravā.

2 km no Mazozoliem Braku ceļa kreisajā pusē ir Lazdiņu dižakmens, ko sauc par „Karieti”, jo akmens vidusdaļā ir savdabīgs iedobums.

Ogresmuižas parkā atrodas balto stārķu ligzdu kolonija, kas izveidojusies 1938. gadā, un kurā ligzdoja apmēram 30 stārķu pāru. Apkārtnē ir daudz lielpauguru - Eglīškalns (205,6), Griguļkalns (150 m). Mazozolu lepnums ir ozoli.

Raksturīgākie un izteiksmīgākie ainavas elementi:

1. Plēsto akmeņu ēkas - kūtis, staļļi un citas saimniecības ēkas.
2. Vecogres un Mazozolu muižu ēkas un apkārtne – Mazozolu muiža un veco dzirnavu ēka Vecogres muižā.
3. Ozolu alejas.
4. Dīķi pie viensētām.
5. Upju ielejas ar piekrastes pļavām.

Mazozolu pagasta teritorijas platība - 97,0 km²