Madlienas pagasts

Madlienas pagasta ģerbonis 

Apstiprināts 2007. gadā

Madlienas pagasts atrodas Ogres novada austrumu daļā un robežojas ar Ogres novada Meņģeles, Taurupes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Krapes pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Bebru pagastu.

Madlienas pagasta teritorija atrodas lēzeni viļņotajā Viduslatvijas nolaidenumā. Salīdzinot ar Ogres novada rietumu daļu, Madlienas apkārtne ir pauguraināka. Cauri pagasta dienvidu daļai plūst Ogres upe, kuras lielākā pieteka pagasta teritorijā ir Skolas upe (saukta arī par Abzīti). Ar Skolas upi saistīta kāda visai reta parādība – sadaloties divās attekās (Skolas upe un Abza), tā sasaista Ogres un Mazās Juglas noteces baseinus. Madlienas pagastā atrodas lielākais purvs Ogres novadā – Sivenīcas purvs, kā arī Vērenes purvs.

Madlienas pagasta apkaime bijusi apdzīvota jau sen – par to liecina pagasta teritorijā esošie pilskalni un senkapi. No tiem Plāteres pilskalns, Uženu pilskalns, Šķebiņu un Ūsiņu senkapi kā nozīmīgākie iekļauti Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Ūsiņu senkapi datēti jau ar agro un vidējo dzelzs laikmetu (2.-6. gs.), tie bijuši uzkalniņu senkapi ar akmens riņķi pamatnē. Apbedījumi te veikti arī vēlākos gadsimtos. Savukārt Šķebiņu senkapi ir vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku (9.-15.gs) apbedījumu vieta. Ievērojamākais no pilskalniem – no Madlienas netālais Plāteres pilskalns. Šeit atrastie savrupatradumi liecina, ka pilskalns izmantots 13. gs., vēlajā dzelzs laikmetā, un, iespējams, arī vidējā dzelzs laikmetā. Blakus pilskalnam atradusies arī kādreizējā Plāteres muiža. Tās īpašnieks barons Tiezenhauzens ap 1860. gadu pilskalnā pavēlējis uzbūvēt drupas. Kādā no akmeņiem barons licis iekalt skaitli 1206., iespējams, kā norādi uz Indriķa hronikā minēto Remines pili (par tās patieso atrašanās vietu pietiekamu ziņu nav). Iespējams, vēsture viltota, lai romantizētu sava muižas parka apkaimi. Mūsdienās šīs mākslīgās drupas vāji saglabājušās. 1970. gados Plāteres pilskalns postīts ar plašas estrādes izbūvi pilskalna plakumā.

Kopš 1752. gada Plāteres muižu pārvaldīja Tīzenhauzenu dzimta, 1867. gadā uz muižas zemes celta Plāteres skola. 19. gs. beigās Plāteres skolā par skolotāju strādājis vēlākais Latvijas preses “karalis” izdevējs Antons Benjamiņš. Tāpat skolā mācījies un par skolotāju strādājis ievērojamais kordiriģents Kārlis Kažociņš. 1910. gadā uz baronu Tīzenhauzena dāvātās zemes (vietā, kur vistuvāk saiet triju pagastu: Plāteres, Meņģeles, Taurupes robežas) celts Plāteres biedrības nams “Austrums”, šeit ritējis enerģisks kultūras darbs, tostarp komponista Kārļa Kažociņa un viņa brāļu Jāņa un Eduarda vadībā.

Madlienas pagasta centrā atrodas Sv. Marijas Magdalēnas baznīca. Pastāv vairāki nostāsti par baznīcas celtniecību jau 13. gs., taču precīzu ziņu par mūra baznīcas rašanos trūkst, pirmoreiz dokumentos tā minēta tikai 1613. gadā. 16. – 17. gs. Madliena un Meņģele ietilpa vienā baznīcas draudzē (Sisegale). Ar Madlienas vārdu saistīti daudzi ievērojami ļaudis. Madlienas baznīcā ticis iesvētīts viens no spilgtākajiem apgaismības ideju paudējiem Garlībs Merķelis, kas kādu laiku dzīvojis netālajā Zādzenes muižā. Madlienas baznīcas altāri izgatavojis ilggadīgais Madlienas draudzes skolotājs Kārlis Frīdrihs Hūns, gleznotāja Kārļa Hūna tēvs. Netālu no Madlienas pagasta centra atrodas Lielā muiža. 18. gs. uz Lielās muižas zemes izveidoja Lielo pagastu, kam 1897. gadā pievienoja Zādzenes un Vērenes muižu pagastus.

Līdzīgi pārējām Latvijas novadu administratīvajām teritorijām, pagastu apdzīvotās vietas parasti veidojušās uz bijušām muižu zemēm. Mūsdienu Madlienas pagasta teritorijā ietilpa Madlienas Lielās muižas, Plāteres, Zādzenes, Vecķeipenes un Vērenes muižu teritorijas.

Madlienas pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Viduslatvijas nolaidenumā. Reljefs lēzeni viļņots.

Kuku kalna augstums sasniedz 140 m vjl., Kāpostiņu kalns 124.9 m vjl., Zādzenes kalns 119.9 m vjl.

Pagastu austrumu - rietumu virzienā šķērso Daugavas pieteku Mazā Juglas un Ogres ūdensšķirtne. Ogre tek pa pagasta D daļu. Tās platums pie Lēdamanes pag. Robežas ir ap 45 m, dziļums 1 m, vidējais ūdenslīmenis 73 m vjl., krasti pārsvarā stāvi, līdz 8 m augsti; lielākās pietekas – Aiviekste, Skolasupe (Abzīte), Mākulīte; dienvidaustrumu malā tek Lobes pieteka Lokmene. Uz Mazo Juglu tek Abze un tās pieteka Sise.

Ziemeļos pagasts robežojas ar Pečora ezeru, centrālajā daļā Melderīšu dzirnavezers un Plāteres dīķis. Dienvidaustrumu daļā lieli augstie purvi: Vērenes (Silvenicas; platība 488 ha), Gulbju (Zirnaites; daļa), L. Sūces (platība 323 ha). Saulrietu (daļa), Čauļu (uz robežas) purvs; pie Pečora ez. Pečora purvs dienvidu daļā. Ir saldūdens kaļķiežu iegulas – lielākā Baltiņsalas purva atradne.

Austrumu daļā lieli mežu masīvi (meži aizņem – 51% pagasta platības).

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:

• Plāteres un Uženu pilskalns;
• Šķebiņu un Ūsiņu senkapi;
• Madlienas luterāņu baznīca (1246., 1740. g.).

Vietējās nozīmes arheoloģiskie pieminekļi:

• Kalnozolu un Robežnieku senkapi;
• Madlienas baznīcas viduslaiku kapsēta;

Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi:

• Lielās muižas apbūve (18. gs., 1912. g.) - pils (1912. g.), divas putnu mājas (1898. g.), klēts (19. gs.);
• Vērenes muižas apbūve (19. gs.) – pils (1860. g.), klēts un vagara māja (18. gs.), parks (19. gs., platība 2,5 ha, aizsardzība kopš 1977. g.);
• kultūras nams „Austrums” (1912. g.);
• Piemineklis 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem Madlienas draudzes dēliem (1937. g., tēlnieks P. Banders);
• Baznīcā piemiņas plāksne ar kritušo vārdiem (1936. g.);
• Pie bijušās spirta pārdotavas piemiņas plāksne nošautajiem 1905. g. revolucionāriem;
• Kapsētā kapakmens 12 nobendētajiem revolucionāriem. Pie Madlienas kapsētas 2. pasaules kara sarkanarmiešu un vācu karavīru brāļu kapi;
•  Lielmuižā piemineklis totalitāro režīmu terora upuriem.
• Vadoņa birzs (stādīta 1936. g.), 3x3 nometnes dalībnieku stādītie piemiņas ozoli (1990. g.).

Dabas pieminekļi

Pagasta DA daļā ir divi dabas liegumi. Vērenes gobu un vīksnu dabas liegums (dibināts 1999. g., no 1977. g. botāniskais liegums, platība 34 ha) aizsargā Ogres ielejas gāršu ar gobām un vīksnām, 470 sēklaugu un paparžaugu sugām.

Upes ielejas palienē vairākas vecupes un stāvi krasti.

Vērenes un Gulbju purvs un apkārtējie meži iekļauti Vērenes purvu dabas liegumā (dibināts 1999. g.), kas aizsargā maz pārveidotu purvu un mežu kompleksu, kur mīt retu sugu putni. Aizsargājami 37 dižkoki, lielākie ir Groziņu ozoli (apkārtmērs 6.2, 5.0 m, 5.0 m), Vecčakaru un Plāteres pilskalna ozoli 95.9 m), Mārītes ozols (5.8 m), Vīgantu ozoli (5.6 m, 5.1 m), Vērenes gobu audzes ozols (5.6 m), Valteru, Ādmiņu un Suces ozoli (5.1 m), Vecpagastu un divi Kuku ozoli (5.0 m), Lejasmākanu vīksna 95.7 m), Vanagu priede (3.2 m).

Madlienas pagasta teritorijas platība - 168,0 km²