Lēdmanes pagasts

 Lēdmanes pagasta ģerbonis

  Autors:  Vladimirs Ladusāns

  Heraldiskais apraksts:  Dalīts pēdā ar viļņu griezumu: zaļš ar zeltu. Augšējā laukā zelta dzirnakmens

  Krāsas: 
  Zaļā krāsa - meži un lauki.
  Viļņotais griezums - upe.
  Dzirnakmens - ūdensdzirnavas.
  Zelta krāsa - druva.

Apstiprināts 2009. gadā
  

Lēdmanes pagasts atrodas Ogres novada vidusdaļā un robežojas ar sava novada Jumpravas, Lielvārdes, Rembates, Lauberes, Madlienas, Krapes pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Skrīveru pagastu.

Pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas nolaidenumā, te dominē lēzeni viļņots līdzenums ar sīkiem un vidēja izmēra pauguriem. Pagastā nav lielu ezeru un puvu, taču ir vairākās nelielas upītes. Cauri pagasta centrālajai daļai plūst lielākā no tām – Ogres upe.  Pagasta lielākās apdzīvotās vietas – Lēdmane (pagasta centrs) un Bekas.

Lēdmanes pagasta teritorija apdzīvota jau sen, par to vēsta arheoloģijas pieminekļi. Kā nozīmīgākais no tiem valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā iekļauti Jaunzemju senkapi. Tie ir agrā dzelzs laikmeta (2. – 4. gs.) kapu kalniņi.

11. un 12. gs. Lēdmanes apkaime tāpat kā viss Lielvārdes novads atradās stiprā Polockas kņazistes ietekmē. Pieaugot vācu agresijai, polockiešiem nācās piekāpties vācu kolonizācijas priekšā. Kad 1236. gadā izveidojās Livonijas ordenis, pagasta teritorijas zemes kopā ar daudz plašākām teritorijām nonāca Rīgas arhibīskapa valdījumā. Vēlāk Livonijas kara laikā (1558–1583) pagasta teritorijas tika stipri izpostītas, zemi sagrāba poļu pani no Kokneses stārastijas. Taču pēc varas Vidzemē tīkoja arī zviedri. 1638. gads vēsturē ir pazīstams kā “lielā Vidzemes miršana”. Zemes, tīrumi, lauki, aizauga ar krūmiem. Šajā laikā notika arī liela zemnieku pārvietošanās. Taču ar laiku Lēdmanes apkārtne sāka atdzīvoties. Uz postažas skartās zemes radās Elkšņu jeb Velēnu muiža, kas atradusies dažus kilometrus uz dienvidiem no tagadējās Lēdmanes. Šeit un citās muižās lielākā daļa zemnieku bija atbēguši no Kurzemes hercogistes, kur bija smaga dzīve. Tad nāca 1700. gads ar lielo mēri, sākās Ziemeļu karš. Lielo iedzīvotāju zaudējumu dēļ Lēdmanes apkaimē ieplūda ļaudis no Polijai pakļautās Latgales un pat Baltkrievijas teritorijas. No 1837. gada Elkšņu muižu pārvaldīja baronu Tranzē dzimta, kurai piederēja plaši muižu īpašumi citās vietās, arī Ķeipenē un Taurupē. Lēdmanes pagasts cieta arī revolūciju un abu pasaules karu gados.

Viena no pirmajām skolām Lēdmanes pagastā ir bijusi Vecbeku māju svētdienas skola, kas darbojās 19. gs. pirmajā pusē un vidū. 1873. gadā uzcelta pagasta pamatskola. Vēlākajos gados skola tika paplašināta, līdz Lēdmanē uzbūvēja jauno skolu. No citiem ieverojamākiem pagasta objektiem var minēt Aviekstes dzirnavu drupas un aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, tās darbojušās līdz 1950. gadam. 1930. gados te bijušas E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu.

Netālu no Lobes tilta atrodas 1886. gadā celtais krogs un iebraucamā vieta, vēlāk te atradies Lēdmanes tautas nams. Mūsdienās tajā atrodas kafejnīca “Lobes krogs”. Pie Lobes upes netālu no tās ietekas Ogrē atrodas Lobes ūdensdzirnavas (bijušās P. Handeļa Lobes ūdensdzirnavas Klintspārnu mājās), kas celtas 19. gs. beigās. Šīs ir vislabāk saglabājušās dzirnavas Ogres novadā. Aptuveni 1 km lejpus Lobes dzirnavām pie Ogres upes atradušās arī Vilkaušu dzirnavas.

Lēdmanes senākais centrs – Lēdmanes muiža, kas atradās apmēram 5 km no Lēdmanes uz Krapes pusi, – līdz mūsu dienām nav saglabājies.

Pagasta teritorija atrodas Viduslatvijas nolaidenumā, te dominē lēzeni viļņots līdzenums ar sīkiem un vidēja izmēra pauguriem. Pagastā nav lielu ezeru un puvu, taču ir vairākās nelielas upītes. Cauri pagasta centrālajai daļai plūst lielākā no tām – Ogres upe.  Pagasta lielākās apdzīvotās vietas – Lēdmane (pagasta centrs) un Bekas.

Ievērojamas vietas un objekti

• Aviekstes dzirnavu drupas ar aizsprostu. Dzirnavas būvētas 1874. gadā, un tās darbojušās līdz 1950. gadam. Trīsdesmitajos gados te bija E. Konrades Aviekstes ūdensdzirnavas ar vilnas apstrādes iekārtu.
• Lobes ūdensdzirnavas - 1904. gadā no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem celtās dzirnavas ir arhitektūras piemineklis, tās kā "vecās likteņdziras" apdziedājis E. Rozenštrauhs. Dzirnavas ir tipisks 20. gs. sākuma graudu pārstrādes uzņēmums ar G. Pirvica kompānijā Rīgā gatavotu sākotnējo iekārtu, un tās ir iekļautas tehnikas pieminekļu sarakstā. Mūsdienās dzirnavas apskatāmas tikai no ārpuses.
• Lēdmanes muižas apbūve - līdz mūsdienām saglabājusies klēts (19. gs.) un moderes māja (18. gs.). Lielākā daļa muižas ēku nodedzinātas Pirmā pasaules kara laikā.
• Lēdmanes tautas nams. Celts 1886. gadā netālu no Lobes upes tilta, agrāk tas bijis krogs un iebraucamā vieta.
• Rožkalnu ozols - stumbra apkārtmērs 6,4 m.
• Akotu ozols - koks ar stumbra apkārtmēru 7,85 m, otrs lielākais ozols dabas parkā "Ogres ieleja".
• Zemnieku saimniecība "Lāči" - saimniecība ir specializējusies kazu audzēšanā un kazas piena produktu ražošanā. Iepriekš piesakoties, iespējama saimniecības apskate un kazas piena produkcijas degustācija.
• Zemnieku saimniecība "Kopas" - iepriekš piesakoties, iespējama ziedu audzētavas siltumnīcu apskate, kur tiek koptas rozes, frēzijas un puķuzirņi.
• 2017.gadā atklātais atpūtas parks “Avārijas brigāde”
• Dabas parks „Trušu karaliste”, kas 47 ha platībā pieder labdarības organizācijai “Zilais krusts”, kas palīdz krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem.
• 2007.gadā iesvētītā Lēdmanes Svēto apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca - 120 m² lielā baznīca ir pirmā katoļu guļbaļķu baznīca Latvijā.

Lēdmanes pagasta teritoriālā platība 78,1 km².

Iedzīvotāju skaits