Ķeipenes pagasts

Ķeipenes pagasta ģerboņa heraldiskais apraksts - zaļā laukā sudraba pūces sakta.

Ķeipenes pagasta ģerboņa krāsas pēc PANTONE kataloga:

• zaļš 340C;
• sudrabs 877C.

Apstiprināts 2004. gadā

Ķeipenes pagasts atrodas Ogres novada ziemeļaustrumu daļā un robežojas ar Ogres novada Suntažu, Madlienas, Taurupes un Lauberes pagastiem, Cēsu novada Zaubes pagastu un Siguldas novada Mālpils pagastu.

Ķeipenes apkārtnē dominē vidēji paugurains, viļņots Viduslatvijas nolaidenums. Pagastā ir daudz vaļņveida pauguru, pats ievērojamākais no tiem – tā dēvētais Ķeipenes valnis.

Pagasta lielākā bagātība ir krāšņās dabas ainavas. Ķeipenes vaļņa ziemeļu nogāzē pie Plaužu ezera ir ledāju kušanas ūdeņu veidotas ieplakas, bet uz dienvidiem no vaļņa izveidojies paugurains apvidus. Pagasta teritorijā daudz purvu, lielākais no tiem – Pečoru purvs ar ievērojama daudzuma kūdras krājumiem. Ķeipenes pagastā atrodas divi no lielākajiem ezeriem Ogres novadā – purva ieskautais Pečoru ezers pagasta dienvidu daļā un Plaužu ezers, kas izvietojies uz robežas ar Taurupes pagastu. Ķeipenes ziemeļu daļā līkumo Mazā Jugla.

Ķeipenes pagasta teritorijā atrodas vairāki senkapi, kas liecina par senu apdzīvotību. Piemēram, Klētnieku senkapi, kas atrodas Ķeipenes centrā pie vecajām muižas klētīm bijis jau agrā dzelzs laikmeta (2. – 4. gs.) uzkalniņš ar akmeņu riņķi, kurā apbedīšana veikta arī vēlajā dzelzs laikmetā (9.-13. gs). Saliņu senkapi (saukts arī par Kapu kalniņu) (5.-13. gs.) kopā ar netālu esošo Šķērstēnu pilskalnu un tam atbilstošo kulta vietu – Baznīckalnu, iespējams, iezīmē vienotu senvietu kompleksu. Senvietu nozīmīgumu apliecina to valsts arheoloģijas pieminekļa statuss.

Tagadējais Ķeipenes pagasts izveidojies, apvienojoties Kastrānei, Vatrānei, Ķeipenei un to apkārtējām teritorijām. Pati Ķeipene izvietojusies Rīgas – Ērgļu un Līgatnes – Skrīveru ceļu krustojumā.

1743. gadā, apvienojot vietējās zemnieku saimniecības, tika nodibināta Jaunķeipenes muiža. Šeit tika celtas muižas kompleksa ēkas, stādīts plašs parks, te darbojās brūzis, ķieģeļu ceplis un kaļķu dedzinātava. Muižu smagi skāra 1905. gada muižu dedzināšana, mūsdienās Ķeipenē no muižas apbūves redzami vairs tikai drupu fragmenti.

Tikai pāris kilometru no Ķeipenes atrodas Vatrāne, kas pirmo reizi rakstos minēta Poļu–Zviedru kara (1600-1629) laikā. Ieņemot Vidzemi, zviedri nostiprināja savu varu daudzās muižās, tostarp Vatrānes muižā, nododot to pārvaldīšanā saviem virsniekiem. Zināms, ka 1698. gadā ap muižu jau bija izveidojusies apdzīvota vieta. 1834. gadā Vatrānes muiža nonāca vācu barona Tranzē dzimtas īpašumā. Līdzīgi Jaunķeipenes muižai, 1905. gada nemieri nesaudzēja arī Vatrānes muižu, tā tika dedzināta, taču vēlāk atjaunota. Mūsdienās no muižas ēkas saglabājušās vien drupas, jo ēka nodega 1988. gadā.

Savukārt no Vatrānes netālā Kastrānes vēsture saistīta ar Krupu pusmuižu un krogu. 1923. gadā pēc pārbūves šeit tika ierīkots Kastrānes pagasta nams ar pagasta iestādēm. Ķeipenes ciema veidošana notika 1944. gadā, bet daļu no kādreizējā Kastrānes pagasta tam pievienoja 1964. gadā.

Ķeipenes pagasts var lepoties ar skaistām ainavām un dabas skatiem. Pagastā ir daudz vaļņveida pauguru, no kuriem pats ievērojamākais ir 7 km garais Ķeipenes valnis. Tā absolūtais augstums Kārklu kalnā sasniedz 142,2 m.vjl.

Pagasta teritorijā atrodas otrs lielākais ezers bijušā Ogres rajona teritorijā - Pečora ezers. Ezera platība ir 119 ha, to ieskauj Pečoru purvs. Ezerā ir divas salas – Lielā un Purvsaliņa.

Plaužu ezers ir trešais lielākais bijušā Ogres rajona teritorijā – platība 96 ha. Netālu atrodas nelielais Abzītis – pagasta trešais ezers. Pagasta teritoriju šķērso upe Mazā Jugla.

41% no pagasta teritorijas aizņem meži. Valsts aizsardzībā kopš 1977. gada ir Ķeipenes parks (2,8 ha) ar vērtīgiem introducētiem kokiem, no kuriem lielākā pelēkā riekstkoka apkārtmērs sasniedz 3,4 m. Pagastā ir 27 dižkoki, lielākais – Baložu ozols, kura apkārtmērs 7,2 m.

Ķeipenes pagastā ir trīs valsts aizsargājamie arheoloģijas kultūras pieminekļi:

• Saliņu senkapi;
• Šķērstenu pilskalns un Baznīckalns – kulta vieta;
• Klētnieku senkapi.

Ķeipenes pagasta teritorijas platība - 87,2 km²