Ķeguma pilsētas ģerbonis
Apstiprināts 1997. gadā.
Ģerboņa vairogs ir zilā krāsā. Uz vairoga attēlota zelta saule lauztu līniju staru vainagā. Lauztās līnijas simbolizē elektrību, jo uz vienas no lielākajām Daugavas krācēm, 1936. gadā uzsāka Latvijas pirmās hidroelektrostacijas būvniecību.
Autors: Vladimirs Ladusāns
Heraldiskais apraksts: Zilā laukā zelta saule staru vainagā
Krāsas:
Zelts - Pantone 873C (var tikt aizstāta ar dzelteno — PANTONE 124C)
Zils - Pantone 286C
Melns - Pantone black
Ķegums atrodas Ogres novada rietumu daļā. Pilsēta robežojas ar Ogres novada Rembates pagastu, Ogresgala pagastu, un Tomes pagastu (pa Daugavu).
Ķeguma pilsēta aizņem pāris kilometrus platu joslu Daugavas labajā krastā. Pilsēta izvietojusies plašajā Daugavas senlejā, kas pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas kļuvusi mazāk manāma. Pilsētas rietumu daļā no Daugavas iestiepjas Ogres Kangaru kalnu austrumu daļa. Liela nozīme pilsētas dzīvē ir Rīgas – Daugavpils šosejai un dzelzceļam, kas šķērso Ķegumu.
Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Daugava vairākus gadsimtus bijusi intensīvs tirdzniecības ceļš, pa kuru kuģojuši arī Krievzemes tirgotāji. Pie tagadējās pilsētas Daugava plūdusi strauji, veidojot kuģotājiem bīstamas krāces. Krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši “Tjagom, tjagom!”, tā ar saskaņotu rīcību izvairoties no krācēm. HES celtniecības laikā krāces appludinātas, taču nosaukums apdzīvotajai vietai cilvēku valodās saglabājies.
Lai gan Ķeguma apbūve uzsākta pēc HES uzcelšanas, apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela bijis ceļš uz Rautenfeldu jeb Ķeguma muižu, kas pēc spēkstacijas uzcelšanas appludināta. Izveidojoties Ķeguma ūdenskrātuvei, pavisam applūda 13 km2 liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība appludināto teritoriju saimniekiem samaksāja par īpašuma atsavināšanu, jo Ķegums tolaik bija lielākā no 63 Latvijas spēkstacijām un elektriskā enerģija – īpaši nepieciešama.
Ķeguma spēkstacijas celtniecību veica zviedru firma “Svenska Enterprenad A. B.” un tā notika no 1936. līdz 1940. gadam. 1944. gada oktobrī vācu karaspēks atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta.
Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa Rembates pagastā. 1949. gadā Ķegumam piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) nosaukumu un iekļāva izveidotajā Ogres rajonā. 1960. gadā, likvidējot Baldones rajonu, Ķegumam pievienoja Tomes apkaimi. Pilsētas tiesības Ķegums ieguva 1991. gadā. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni.
Ķeguma HES celtniecība, 1936. gads.
Daugavas krastā iekārtots parks ar dažādiem vides objektiem, tāpat iekārtotas skatu terase. Līdzās skatu terasei izveidota arī izzinoša dabas taka 1 km garumā.
Ķeguma Krusta kalnā pirmais krusts pēc Intas Brokānes ierosinājuma uzstādīts 1997.gada 20.jūnijā pie Ķeguma kapiem, kopš tā laika katru gadu jūnijā sestdienā pirms Jāņiem notiek krusta gājiens, tur pulcējas svētceļnieki, kuri ieradušies, lai uznestu Svētajā krusta kalnā savus krustus.
Ķegumā atrodas mototrase “Zelta Zirgs”, kur Latvijā katru gadu tiek rīkoti Pasaules un Eiropas čempionātu pasākumi motokrosā, viens no labākajiem motocentriem Eiropā un pasaulē.
Ķeguma pilsētas teritorijas platība 6,9 km2.
Laika periods |
Iedzīvotāju skaits |
01.01.2024. | 2201 |
01.01.2023. | 2207 |
01.01.2022. |
2172 |
01.01.2021. |
2184 |
01.01.2020. |
2223 |
01.01.2019. |
2099 |
01.01.2018. |
2120 |
01.01.2017. |
2155 |
01.01.2016. |
2185 |