Birzgales pagasts atrodas Ogres novada dienvidrietumu daļā. Pagasta teritorija robežojas ar Ogres novada Tomes pagastu, Lielvārdes pilsētu, Lielvārdes un Jumpravas pagastu, Aizkraukles novada Skrīveru pagastu, Jaunjelgavas pilsētu, Jaunjelgavas un Sērenes pagastiem. Tāpat robežojas ar Bauskas novada Vecumnieku un Valles pagastiem.
Par pagasta seno apdzīvotību vēsta arheoloģijas pieminekļi. Kā nozīmīgākais no tiem valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu sarakstā iekļauts Slaidēnu pilskalns ar apmetni.
Birzgales pagasta teritorija atrodas Latvijas vēsturisko novadu robežjoslā, tāpēc senāk Daugavas labajā pusē dzīvojošie ļaudis Birzgales puses iedzīvotājus dēvējuši par kurzemniekim, kuri savukārt par kurzemniekiem saukuši tālāk uz rietumiem esošo pagastu ļaudis. Daugava robežjosla atdalījusi Kurzemes - Zemgales hercogistes teritorijas no zviedru pārvaldītās Vidzemes.
Tagadējā Birzgales pagasta teritorija veidojusies no vairākām atsevišķām muižām. Viena no vecākajām ir Lindes muiža, kas senajās hronikās minēta jau 13. gs. (saukta arī par Pletenberģi un Lielo Daugavas muižu). Lindes muižai bijušas vairākas pusmuižas. Viena no pirmajām bija Birzgales jeb Mazā pusmuiža, kas bija celta 16. gs. un vēlāk iekļuva muižas rangā. Muižu īpašnieki laika gaitā mainījušies. Iesākumā muižas pārvaldīja Pletenbergu dzimta, vēlāk – Sofija fon Mengdena, 1873. gadā muižas nopirka barons Hāns. Lindes muižā zviedru laikos ir bijis kaļķu ceplis, spirta brūzis, alus darītava, maizes ceptuve un zivju audzētava. 18. gs. muižas centrā tika izveidots skaists ainavu parks ar terasēm un kanāliem. Līdz mūsdienām saglabājušies 1767. gadā celtie muižas parka vārti. Lindes muiža pārdzīvojusi 1905. gada muižu dedzināšanu, jo pēc veco Lindes iedzīvotāju stāstiem apkārtnes muižnieki bijuši tautā labi ieredzēti. Lindes muižas apbūve nopostīta Pirmajā pasaules karā. Parks un muižas parka vārti iekļauti Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.
Saimnieciskais centrs pamazām pārvietojās uz kādreizējo Mazo muižu – Birzgali, jo šeit pastāvēja baznīcas skola un doktorāts. Bez Lindes un Birzgales muižām tagadējā Birzgales pagasta teritorijā bija arī vairākas pusmuižas: Jaunā pusmuiža, Vidus pusmuiža, Tennenfelde, Gaiļa pusmuiža un Pļavas pusmuiža.
Ievērojama vieta pagastā ir Birzgales centrā esošais Baznīckalns, kur atradās 1676. gadā celtā un 1896. gadā pārbūvētā Lindes – Birzgales baznīca, kas nojaukta 1961. gadā. 1965. gadā šajā vietā uzcelta pagasta valdes ēka. Baznīcā savulaik darbojušies vairāki izcili luterāņu mācītāji, pazīstamākais no tiem – G. F. Stenders.
Viena no pirmajām skolām tagadējā pagasta teritorijā iekārtota kādā Lindes muižas ēkā ap 1839. gadu. 1853. gadā barons Hāns atdeva visu ēku skolai, ko nosauca par Birzgales – Lindes skolu. Pagastā pastāvējuši daudzi krogi – Robežkrogs, Uļļu, Sudmalu u.c. krogi. Tie apkalpoja Daugavas laiviniekus un plostniekus, jo Daugava agrāk bija nozīmīga satiksmes artērija. Pie Daugavas dzirnavām (iepretim Lieljumpravai jeb Dzelmēm) senos laikos darbojusies pārceltuve, no kuras pāris kilometrus uz Jaunjelgavas pusi atrodas Alstiņu muižas mūri. Muižas uzplaukuma laikos te bijusi dziedinātava ar ziemas dārziem, vēlāk dibināta sanatorija, kas pēc Pirmā pasaules kara panīka.
Birzgale ir arī eposa “Lāčplēsis” autora A. Pumpura dzimtais pagasts. Tagad par šo notikumu vēsta tēlnieka J. Karlova akmenī veidotais “Austras koks” dzejnieka dzimto māju “Meža Ķeirānu” vietā.