2009

Paskaidrojums par 2009. gada budžetu

Pašvaldības darbības pamatnosacījumus un kompetences reglamentē LR likums “Par pašvaldībām”. Budžets ir izstrādāts saskaņā ar šo likumu un, pamatojoties uz likumiem “Par pašvaldību budžetiem”, “Par budžetu un finanšu vadību”, LR Ministru kabineta noteikumos apstiprināto budžeta ieņēmumu, izdevumu un valdības funkciju klasifikāciju, kā arī LR Finanšu ministrijas metodiskajiem norādījumiem.

Sagatavojot budžetu, ir ņemti vērā Ogres novada attīstības programmā izvirzītie mērķi un uzdevumi.
Šogad pašvaldību budžetu ietekmē ekonomiskā krīze valstī, kuras rezultātā krasi samazinājies ieņēmumu apjoms un pašvaldībām vairs netiek garantēti ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Sakarā ar to pašvaldības budžeta sagatavošanas process bija daudz sarežģītāks nekā iepriekšējos gados.
Ogres novada pašvaldības budžets ir konsolidēts, t.i., to veido Ogres novada domes un triju pašvaldības aģentūru budžeti.
Budžets iedalās pamatbudžetā un speciālajā budžetā.

Pamatbudžets

Ieņēmumi

Ogres novada pašvaldības konsolidētā budžeta ieņēmumi 2009. gadā plānoti Ls 27 577 289 apjomā, kas ir par 6,8 % mazāks nekā iepriekšējā budžeta gadā.
Kopā ar kredītresursiem Ls 4 026 594 un iepriekšējā gada budžeta atlikumu Ls 3 115 898 plānotie finanšu resursi ir Ls 34 719 781.
Ogres novada domes budžetā (bez aģentūrām) ieņēmumi plānoti Ls 16 171 285 apmērā, pašvaldības aģentūras “Mālkalne” budžetā - Ls 11 136 734 apmērā, pašvaldības aģentūras “Dziednīca” budžetā - Ls 167 830 apmērā un pašvaldības aģentūras “Ogres novada Kultūras centrs” budžetā - Ls 101 440 apmērā.

Budžeta ieņēmumu plāns izstrādāts atbilstoši reāli prognozējumiem ieņēmumiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”. Pamatbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, nenodokļu ieņēmumi, valsts budžeta transferti, pašvaldību budžeta transferti, maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi.

Nodokļu ieņēmumi ir lielākais Ogres novada pašvaldības budžeta ieņēmumu avots. Šogad tie plānoti Ls 11 773 470 apjomā un ir 42,7% kopējo plānoto ieņēmumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodokļu ieņēmumi plānoti par 18,2 % mazākā apjomā nekā 2008.gadā.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi pašvaldības budžetā ir nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu veids – 39,6% ieņēmumu kopējā apjoma. Šo nodokli administrē Valsts kase un ieskaita pašvaldību budžetā noteiktu tā daļu, proporcionāli attiecīgajā pašvaldībā deklarēto nodokļu maksātāju skaitam (iedzīvotāju skaits novadā uz 01.01.2009. – 29 897, t.sk. darbspējas vecumā – 18 734, līdz 6 gadu vecumam – 1 837, 7-18 gadu vecumā – 3 588, virs darbspējas vecuma – 5 738). 2008. gadā novada pašvaldības budžetā tika ieskaitīti Ls 13 601 929, savukārt 2009. gada budžetā šie ieņēmumi plānoti Ls 10 910 854, kas ir par 19,8% mazāk. Saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pašvaldību budžetiem jāsaņem 83 % no novadā deklarēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu kopsummas, taču šogad valsts negarantē šo ieņēmumu daļas ieskaitīšanu pašvaldībām.

Nekustamā īpašuma nodokli savas pašvaldības teritorijā administrē dome, šajā gadā plānots iekasēt Ls 812 616, kas budžeta ieņēmumos veido 2,9 % un kopsummā ir par 13,3% vairāk nekā 2008. gadā, kad tika iekasēti Ls 717 498. Šī nodokļa maksājumus veido ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa par zemi, kas šajā gadā plānoti Ls 397 086 apjomā, un nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām – Ls 415 530 apjomā.
Saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” 2009. gadā nekustamā īpašuma nodoklis aprēķināts 1 % apmērā no attiecīgā īpašuma kadastrālās vērtības. Pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, 2009. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam (2008.) taksācijam gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 %. Azartspēļu nodoklis 2008. gadā novada pašvaldības budžetā ieskaitīti Ls 70 316, šogad, ņemot vērā ekonomisko situāciju, plānots iekasēt Ls 50 000, tātad par 28,9% mazākā apmērā.

Nenodokļu ieņēmumus veido valsts un pašvaldības nodevas, naudas sodi, procentu ieņēmumi no kontu atlikumiem, pašvaldības iestāžu papildieņēmumi, piemēram, dažadu programmu projektu finansējums.
Nenodokļu ieņēmumi pagājušā gadā budžetu papildināja par Ls 143 314, savukārt šogad plānotie ieņēmumi ir Ls 339 540, tātad par 36,9 % vairāk nekā 2008. gadā. Lielāko summas daļu veido Ls 280 00, kas ieskaitīti atpakaļ domes kontā par Ogres Komercbankas ēkas iegādi. Valsts budžeta transfertos 2008. gadā dome saņēma Ls 5 057 660, savukārt 2009. gadā plānotais apjoms ir Ls 3 213 701, tātad par 36,5% mazāks. Šos ieņēmumus veido valsts dotācijas pašvaldību budžetiem – Ls 551 839, t.sk. Ls 82 024 no Izglītības ministrijas budžeta plānotais finansējums sporta centra un basketbola skolas pedagogu algām (8 mēnešiem), Ls 411 599 no Kultūras ministrijas budžeta paredzētais finansējums mūzikas un mākslas skolas pedagogu algām (visam gadam), Ls 58 216 liela valsts dotācija paredzēta vispārizglītojošo skolu 1. klašu skolēnu ēdināšanai. Budžetu papildina valsts investīcijas Ls 160 050 apmērā Ogres 1. vidusskolas kapitālajam remontam, Ls 6 719 Ekonomikas ministrijas līdzfinansējums dzīvokļu iegādei denacionalizēto namu īrniekiem, Ls 2 492 818– Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta finansējuma daļa projektu realizācijai Ogres novadā.

Pašvaldību budžetu transferti ir maksājumi, ko novada dome saņem no citām pašvaldībām. 2009. gadā tie plānoti Ls 2 123 462 apjomā, kas ir par 32,4 % mazāk nekā pagājušajā gadā. Lielāko šā ieņēmumu daļu veido valsts mērķdotācijas pedagogu algām un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko novada pašvaldības budžetā ieskaita Ogres rajona padome. Šā gada budžetā ieņēmumi šim mērķim paredzēti (8 mēnešiem) Ls 1 871 798. Transfertu maksājumus veido arī ieņēmumi no citām pašvaldībām izglītības funkciju nodrošināšanai bērniem, kuri apmeklē Ogres novada pirmsskolas izglītības iestādes un mācās vispārizglītojošajās skolās. Šogad šie ieņēmumi plānoti Ls 220 000, kas ir gandrīz 2,5 reizes vairāk nekā 2008. gadā, jo saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 250 „Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” ir mainījusies norēķinu kārtība – maksas apmērs par vienu skolēnu vairs nav fiksēta summa visā valsts teritorijā, bet gan tiek aprēķināta pēc faktiskajām izmaksām katrā izglītības iestādē. Kultūras funkciju nodrošināšanai no valsts dotāciju un mērķdotāciju sadales rajona padome pašvaldības budžetā ieskaitīs Ls 14 742 amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai. Vēl no rajona padomes plānoti maksājumi Ls 16 242 apmērā – tie paredzēti Ogres centrālajai bibliotēkai, koordinējot rajona bibliotēku darbu.
Budžeta iestāžu ieņēmumos plānoti Ls 10 119 496, kas ir par 47,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Šos ieņēmumus veido:

• ieņēmumi no citu valstu finanšu palīdzības programmu īstenošanas, šogad tie ir Ls 303 576 – finansējums projektu realizēšanai;
• maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi, t.sk. līdzdalības maksa par izglītības pakalpojumiem – Ls 43 500; ieņēmumi par nomu un īri – Ls 207 265;
• ieņēmumi par pārējiem budžeta iestāžu maksas pakalpojumiem – Ls 250 806.

Par dzīvokļu un komunālajiem pakalpojumiem 2008. gadā tika iekasēti Ls 6 216 933, savukārt šajā gadā šo ieņēmumu plānotais apjoms ir Ls 9 314 049 – par 49,8 % lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Arī 2009. gadā turpināsies projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās” realizācija Ogres pilsētā, no ES struktūrfondiem šim mērķim 2009.gadā piešķirti Ls 1 703 044.
No Valsts kases paredzēts piesaistīt kredītresursus Ls 4 026 594 apmērā, lai nodrošinātu pašvaldības līdzfinansējumu un priekšfinansējumu vairāku projektu realizācijai novadā.

Izdevumi

Budžeta izdevumu plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.934 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām” un Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”.

Pamatbudžeta izdevumi konsolidētajā budžetā 2009. gadā plānoti Ls 33 226 081 apjomā, kas ir par 10,9% vairāk nekā pagājušā gadā.

Ogres novada domes budžetā (bez aģentūrām) izdevumi plānoti Ls 20 207 140 apmērā, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā, pašvaldības aģentūras “Mālkalne” saimnieciskās darbības izdevumi ir par 47,7% lielāki nekā iepriekšējā gadā – Ls 12 696 752, pašvaldības aģentūras “Dziednīca” saimnieciskie izdevumi – par 19,5% lielāki - Ls 212 570, un pašvaldības aģentūras “Ogres novada Kultūras centrs” saimnieciskie izdevumi – par 14,6% mazāk nekā pagājušajā gadā - Ls 109 619.

Izdevumi budžeta plānā sadalīti atbilstoši pašvaldības budžetu funkcionālajām kategorijām. Vispārējiem valdības dienestiem paredzēts Ls 4 177 278 liels finansējums, kas ir par 5,6% mazāks nekā 2008. gadā. Šajos izdevumos ietilpst izdevumi izpildvaras, t.i., domes (ieskaitot būvvaldi un centralizēto grāmatvedību, kas apkalpo visas pašvaldības iestādes un konsolidē pašvaldības aģentūru budžeta izpildi) darbības nodrošināšanai paredzēts finansējums Ls 1 545 142 apjomā, kas ir par 14,9 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Šo izdevumu īpatsvars budžeta izdevumu kopsummā ir 4,7 %. Šajos izdevumos ietilpst Ls 20 000 Ogres novada domes vēlēšanu organizēšanai 2009. gada 6. jūnijā.

Pašvaldību budžeta parāda darījumiem paredzēti Ls 550 255, šajā summā ietilpst kredītu procentu maksājumi par ņemtajiem kredītiem un maksājumi Valsts kasei par kredītu apkalpošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šie izdevumi palielinājušies gandrīz trīs reizes, jo plānots palielināt piesaistīto kredīta resursu apjomu.

Vispārējā rakstura transfertos no pašvaldības budžeta pašvaldību budžetam ir iekļauti divi izdevumu veidi: līdzekļi, kas nododami pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam un norēķini ar citu pašvaldību izglītības iestādēm. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana fondā 2008. gadā Ogres novada pašvaldība ieskaitīja Ls 2 332 509. Lai gan no pēc pašvaldību vēlēšanām tagadējam Ogres novadam pievienosies astoņas pagastu pašvaldības, tomēr arī šogad pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam nododamā summa, kaut arī par 30,5% mazāka nekā pagājušajā gadā, tomēr ir pietiekami liela izdevumu daļa – Ls 1 621 881 jeb 4,9 % budžeta izdevumu kopsummas. Savukārt norēķinos ar citu pašvaldību izglītības iestādēm par bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta Ogres novadā, bet kuri apmeklē citu pašvaldību izglītības iestādes, šogad plānoti divarpus reizes lielāki – Ls 220 000 līdzšinējo Ls 88 177 vietā. Izdevumu pieaugums saistīts ar to, ka maksa par viena skolēna izglītošanu tiek aprēķināta pēc faktiskajām izmaksām katrā izglītības iestādē, nevis pēc valstī noteiktas normas, kā tas bija līdz šim.
Izdevumiem neparedzētiem gadījumiem jeb rezerves fondā, lai varētu nodrošināt budžeta finanšu plūsmu, paredzēti Ls 240 000.

Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai novadā budžetā pagājušajā gadā izlietoti Ls 452 139, šā gada budžetā atvēlēts par 18,3% mazāks finansējums – Ls 369 282.
Pašvaldības policijai paredzētais finansējums ir Ls 318 181 un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada budžetu ir samazināts par 18,7%.
Ekonomiskā darbības izdevumu daļā finansējums ir samazināts par 76,4% un paredzēts Ls 596 512 apmērā.

Ogres mazo un vidējo uzņēmumu apvienības (OMVUA) atbalstam līdz šim katru gadu dome piešķīra Ls 3 000 lielu finansējumu, šogad finansējums ir ievērojami samazināts, apvienības atbalstam piešķirti tikai Ls 500.

Ogres biznesa un inovāciju centra jeb biznesa inkubatora uzturēšanai budžetā paredzēti Ls 10 000. Ar biznesa inkubatora darbības attīstību ir saistīts arī projekts „Protolab network”, kura realizācijai kopējais finansējums ir Ls 240 276, projekts tiks realizēts sadarbībā ar Tartu (Igaunija) Zinātnes parku.
Zemes iegādei pašvaldības vajadzībām Ls 18 488 budžeta izdevumos ir ieplānoti zemesgabala Brīvības ielā 50, Ogrē, iegādei tas nepieciešams mūzikas skolas teritorijas labiekārtošanas projekta realizēšanai, savukārt Ls 31 000 (daļa no kopējās summas, kuru pilnā apjomā plānots samaksāt 2010.gadā) paredzēts izlietot zemes iegādei Nogāzes ielā, Ogrē – pirmsskolas izglītības iestādes „Riekstiņš” būvniecībai.

Lauksaimniecības izdevumi ieplānoti Ls 5 129 apmērā - veterinārārsta algošanai Ogresgala pagastā un finansējums no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra lauku attīstības speciālista atalgojumam. Izdevumi meža cirsmu inventarizācijai, sagatavošanai izsolei, kā arī meiju un eglīšu iegādei atvēlētā summa ir Ls 2 205.

Autotransporta jeb ceļu būvniecības un remontu izdevumu sadaļā šā gada budžetā paredzēti Ls 266 006, kas ir tikai 12,1% no iepriekšējā gadā šim mērķim izlietotā finansējuma Ls 2 190 594 apjomā. Samazinājums saistīts ar to, ka šogad nav paredzēta apjomīgu ielu infrastruktūras projektu realizācija, tiks pabeigti tikai pagājušajā gadā iesāktie objekti. Luksoforu uzturēšanai Rīgas – Daugavpils autoceļa Ogres pilsētas posmā paredzēts izlietot Ls 4 000, Brīvības ielas rekonstrukcijas 3. kārtai – Ls 13 627, Akmeņu ielas izbūves 2. un 3. kārtas izbūves autoratlīdzībai – Ls 5 248, Kalna prospekta rekonstrukcijai posmā no Rīgas ielas līdz Tirgoņu ielai – Ls 23 475, Meža prospekta rekonstrukcijai no Tīnūžu līdz Upes prospektam – Ls 34512 .

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem Nr. 74 “Par fizisku un juridisku personu līdzdalību ielu rekonstrukcijas un remonta darbu līdzfinansēšanai” šā gada budžetā paredzēts Ls 9 350 liels domes līdzfinansējums Salas ielas rekonstrukcijai. Ir plānots atjaunot pilsētas zīmi pie Ogres – Tīnūžu ceļa, šim mērķim budžtā iedalīti Ls 4 083. Zemes gabalu izpirkšanai, ieskaitot zemes uzmērīšanu u.c. darbus, sakarā ar autoceļa A6 Rīga – Daugavpils rekonstrukciju budžetā piešķirti Ls 48 271, savukārt SIA „Rīgas firma M.T.A.” kompensācijai par nomas līguma laušanu autobusu pieturā Vidzemes ielā (sakarā ar pieturas nojaukšanu un līdz ar to arī taras punkta likvidēšanu, rekonstruējot Rīgas – Daugavpils autoceļu) jāsamaksā Ls 360.
Projektu pieteikumu izstrādei budžetā paredzēti Ls 5 000, savukārt ERAF atbalstītajam projektam “Ūdenstūrisma attīstība Ogres novadā” realizācijai sadarbībā ar Pelvas pilsētu (Igaunija) un Ķeguma novada domi – Ls 17 980.

Vides aizsardzības sadaļā izdevumi ieplānoti Ls 3 981 808 – par 77,8 % lielāki nekā iepriekšējā gadā, tas ir saistīts ar projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās” realizāciju Ogres pilsētā.

Atkritumu apsaimniekošanai, ielu tīrīšanai un atkritumu savākšanai pašvaldības budžetā paredzēti Ls 402 184 (tai sk. PA „Mālkalne” Ls 272 355), kas ir par 13,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šajos izdevumos ietilpst finansējums mazvērtīgā inventāra un atkritumu urnu un konteineru iegādei – Ls 3 500, atkritumu izvešanai – Ls 13 600, koku zāģēšanai un stādījumu atjaunošanai – Ls 12 774, apzaļumošnas darbiem lauku teritorijā – Ls 500, neparedzētiem labiekārtošanas darbiem – Ls 4 000, līgumdarbinieku algošanai labiekārtošanas darbu veikšanai ieskaitot darba devēja sociālo nodokli – Ls 66 005, autobusu pieturu stiklu nomaiņai – Ls 5 000, benzīna iegādei – Ls 2 900.

Notekūdeņu apsaimniekošanai paredzētie līdzekļi ir par 89,9% lielāki apjomā nekā pagājušogad un ieplānoti Ls 3 579 624 apjomā. Tāpat kā līdz šim, šos darbus veic pašvaldības aģentūra “Mālkalne”.
Vides koncepcijas izstrādei paplašinātajam Ogres novadam dome ir saņēmusi Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta shēmas finansiālu atbalstu, kopējais projekta budžets ir Ls 21 550. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai 2008. gadā izlietoti Ls 7 875 224, bet šogad plānotais apjoms ir par 48,6% lielāks – Ls 11 699 545.

Mājokļu attīstībai domes budžetā šogad piešķirts finansējums Ls 59 679 apmērā, kas ir par 28,7% mazāks nekā pagājušajā gadā. Katru gadu dome piešķir līdzfinansējumu dzīvojamo māju siltināšanai. Šogad paredzēts līdzfinansējums DZĪB “Mālkalnes nams 17” mājas Mālkalnes pr. 17 siltināšanai – Ls 3 000, DZĪB „Mālkalnes māja” mājas Mālkalnes pr. 21 siltināšanai – Ls 3 000, kā arī mājas Bērzu alejā 14 siltināšanai – arī Ls 3 000. Pašvaldības aģentūras „Mālkalne” apsaimniekojamo māju siltināšanas darbu līdzfinansēšanai ieplānoti Ls 28 456 māju Ausekļa pr. 1, Upes 22, Zilokalnu pr. 18 un Mālkalnes pr. 31 siltināšanai.

Mājokļu attīstībai paredzētajos izdevumos ir iekļauts arī finansējums avārijas stāvoklī esošo ēku (pašvaldības īpašums) Indrānu un Lībiešu ielā nojaukšanai, šim mērķim paredzēti Ls 11 403. Lai motivētu dzīvokļu īpašniekus un dzīvojamo māju apsaimniekotāju kopīgi risināt pilsētā aktuālo problēmu ar automašīnu novietošanu, ik gadu budžetā tiek paredzēts domes līdzfinansējums dzīvojamo namu pagalmu labiekārtošanai. Arī šā gada budžetā šim nolūkam piešķirti Ls 10 000.
Teritorijas attīstībai un projektēšanai paredzēts finansējums Ls 114 956 apmērā, kas ir par 56,6 % mazāk nekā 2008. gadā. 2009.gadā iedalītais finansējums ir paredzēts tikai 2008.gadā uzsākto projektu pabeigšanai. To plānots izlietot projektu ekspertīzei – Ls 2 000, ēkas Brīvības ielā 28, Ogrē, tehniskā projekta (vēstures un mākslas muzeja būvniecība) ekspertīzei - Ls 4 012, skolas ēkas Suntažu ielā 2 tehniskajai apsekošanai – Ls 1 062, ēkas Brīvības ielā 44 rekonstrukcijas projekta izstrādei – Ls 7 831, ielu sarkano līniju projektam, ielu nosaukumu un adresu piešķiršanai (detālplānojums) dārzkopības sabiedrības “Lašupes” teritorijā – Ls 7 148. 2008. gadā tika uzsākti dzelzceļa tuneļa un tilta pār Ogres upi priekšizpētes darbi, tie turpinās arī šogad, izdevumi to pabeigšanai plānoti Ls 26 847 apjomā. Darba vajadzībām dome abonē Valsts zemes dieneta datu bāzi, par to jāmaksā Ls 900 gadā. Teritoriju topogrāfiskajai uzmērīšanai plānots izlietot Ls 5 000, zemes ierīcības projektiem Ls 2 000. Mednieku ielas rekonstrukcijai posmā no Meža prospekta līdz Brīvības ielai, ierīkojot gājēju ietves, paredzēts Ls 15 396 liels finansējums. Zinību ielas rekonstrukcijas projekta izstrādei budžetā ieplānoti Ls 7 045, Nogāzes ielas rekonstrukcijas projekta izstrādei Ls 6 699. Finansējums paredzēts arī Brīvības ielas un veloceliņa rekonstrukcijai posmā no Suntažu ielas līdz Ogres pilsētas robežai – Ls 26 963, kā arī gājēju un velosipēdistu celiņa rekonstrukcijai Liepu ielā Ogresgalā Ls 884.

Ūdensapgādes nodrošināšanai paredzēts finansējums Ls 3 803 816 apjomā – 2 reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Turpinās ūdensapgādes tīklu rekonstrukcija ES Kohēzijas fonda projekta ietvaros. Kohēzijas fonda projekta vadību un koordinēšanu veic pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, domes budžetā paredzēts līdzfinansējums Ls 12 955, savukārt Kohēzijas fonda projekta 1. kārtas realizācijai ieplānots domes līdzfinansējums Ls 582 450 apmērā un projekta 2. kārtas realizācijai – Ls 1 451 748. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 11 043 649, Kohēzijas fonda finansējums – 85% no kopējā izmaksu apjoma.

Ielu apgaismošanai budžeta izdevumos ieplānoti Ls 203 868, kas ir par 7% mazāk nekā 2008. gadā. Ielu apgaismojuma uzturēšanai paredzēts Ls 73 164 liels finansējums, ielu un pagalmu apgaismojuma iekārtu remontam plānots izlietot Ls 30 000. Šogad ir mainīta apgaismojuma sistēmas apkalpošanas kārtība – gan ielu, gan pagalmu apgaismojuma sistēmu apkalpo viena firma. Pamatojoties uz iepirkuma konkursa rezultātiem, šogad to veic SIA “EdAn Elektro”. Kapu saimniecībai paredzēti Ls 26 617, ka ir par 47,6% mazāk nekā pagājušajā gadā. Plānotais finansējums paredzēts kapu pārziņa darba samaksai, ikdienas uzturēšanas darbiem, atkritumu izvešanai, apgaismojumam, smilšu, melnzemes un šķembu piegādei, kapu teritorijas paplašināšanai, kapsētas plāna un norādes zīmju uzstādīšanai, dziļurbuma ierīkošanai, ūdens ņemšanas vietu sakārtošanai.

Pašvaldības īpašumu uzmērīšanai un īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā domes budžetā tiek ieplānots finansējums katru gadu, arī šā gada budžetā šim mērķim atvēlēti Ls 20 000. Dzīvojamo namu energoefektivitātes paaugstināšanas iespēju izzināšanai turpinās ES finansētais projekts “ECOLISH”, ko pašvaldība realizē sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un projekta partneriem vairākās Eiropas valstīs. Projektā paredzēto aktivitāšu veikšanai šā gada budžetā paredzēti Ls 7 555.

Veselības aprūpei budžetā ieplānoti Ls 352 453 – par 7,8 % mazāk nekā 2008. gadā. Šajos izdevumos ietilpst pašvaldības budžeta dotācija aģentūrai “Dziednīca” Ls 132 943 (tai sk. baseina izmantošana skolām, Ls 6 000 ēkas kosmētiksjam remontam), kā arī Ls 940 ģimenes ārsta praksei Ogresgalā , kā arī pašvaldības aģentūras “Dziednīca” finansējums Ls 212 570.

Sporta pasākumu atbalstam šogad atvēlēts par 6,4% mazāks finansējums nekā pagājušajā gadā - Ls atvēlēti Ls 14 060, komandu un individuālo sacensību dalībnieku atbalstam - Ls 11 450. Kultūrai paredzētais finansējums ir Ls 1 222 870 – par 3,9 % mazāks nekā iepriekšējā gadā. Šajos izdevumos ietilpst finansējums Ogres centrālās bibliotēkas (ieskaitot Ogresgala un Ciemupes bibliotēkas) darbības nodrošināšanai – Ls 247 073, samazinājums – 23,2%, Gaidu un skautu muzejam – Ls 8 960, pieaugums 33,9 % saistīts ar komunālo pakalpojumu izmaksu paaugstināšanos un papildus finansējums izdevumiem ko līdz šim sedza Ogres rajona padome. Pašvaldības aģentūrā “Ogres novada Kultūras centrs” ietilpst trīs iestādes - Ogres kultūras centrs, Ogresgala un Ciemupes tautas nams. To darbības finansēšanai pašvaldības budžetā ieplānota dotācija Ls 551 796 apjomā, kas ir par 17,0% mazāk nekā 2008. gadā. Pašas aģentūras budžetā saimnieciskajiem izdevumiem atvēlēti Ls 109 619, kas ir par 15,0% mazāk nekā 2008. gadā. Kultūras pasākumu (valsts un novada svētki, tradīciju pasākumi) rīkošanai domes budžetā piešķirti Ls 79 240, par 14,5% mazāk nekā pagājušajā gadā. Pilsētas dekorēšanai svētkos plānots izlietot Ls 8 100. Finansējums Ls 168 813 apmērā paredzēts ERAF projekta „Tautas namu rekonstrukcija Ogrē” realizācijai, Ls 8 000 – projekta „Igaunijas – Latvijas dziesmu svētki” realizācijai, Ls 41 119 projekta „Pārrobežu sadarbība kopienas veidošanā” īstenošanai.

Ik gadu novada pašvaldība piešķir finansējumu SIA “Ogres Televīzija”, lai nodrošinātu informāciju par domes un pašvaldības iestāžu darbu, kā arī citu aktuālu informāciju novadā. Šogad šim nolūkam piešķirts finsansējums Ls 3 356, kas paredzēts esošo līgumsaistību izpildei līdz 2009.gada martam, savukārt pašvaldības informatīvajiem izdevumiem finansējums samazināts par 19,5%, piešķirot Ls 33 000. Šajā summā ietilpst izdevumi domes preses izdevuma “Ogrēnietis” izdošanai un piegādei novada teritorijā, tematiskām publikācijām par Ogres novadu laikrakstos, tematiskiem raidījumiem Latvijas televīzijā, informācijas ievietošnai uzziņu katalogos.

Izglītībai paredzēts lielākais konsolidētā budžeta izdevumu īpatsvars – 29,3 % (pašvaldības budžetā bez aģentūru budžetiem izglītībai piešķirtā finansējuma īpatsvars ir 48,1%). Kopējais šai nozarei plānotais finansējums ir Ls 9 723 255, kas par 2,7 % pārsniedz iepriekšējā gada finansējuma apjomu.
2009./2010. mācību gadā novadā darbojas 7 pirmsskolas izglītības iestādes (1333 bērni), vispārizglītojošajās skolas (3128 skolēni) un 4 profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādes (1602 audzēkņi).

Pirmsskolas izglītībai (ieskaitot 5 un 6 gadīgu bērnu obligāto apmācību) ieplānoti Ls 2 296 439, kas ir par 18,2 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pagaidām 5-6 gadīgo bērnu apmācībām piešķirta mērķdotācija pedagogu atalgojumam un sociālās apdrošināšanas obligātajiem maksājumiem 8 mēnešiem Ls 179 836 apmērā. 2009. gadā no valsts vairs netiek finansēts pirmskolas pedagogu atalgojums, kas pilnībā jāsedz no pašvaldības līdzekļiem. Vispārējās izglītības nodrošināšanai paredzētais finansējums ir par 20,9 % mazāks un ieplānots Ls 3 565 838 apmērā. Interešu un profesionālās ievirzes izglītībai atvēlētais finansējums ir Ls 1 443 388 – par 30,8% mazāks nekā 2008. gadā.

Arī 2009. gadā izglītības iestādes ir iesaistījušās dažādos projektos. Projekta „Kvalitatīvas materiālās bāzes nodrošināšanai vidusskolās” realizācijai pieškirti Ls 226 913, izglītība siestāžu informatizācijas projektam – Ls 37 450. Divas vidusskolas – Jaunogres vidusskola un Ogres ģimnāzija – turpina programmas „Comenius” projektus sadarbībā ar citu Eiropas valstu skolām. Lai Ogres Amatniecības skolas audzēkņi varētu izmantot peldbaseinu, pašvaldības budžetā piešķirts finansējums Ls 1000 apmērā.

Ik gadus novada pašvaldība piešķir finansējumu remontdarbiem visās izglītības iestādēs. Šogad, kad budžetā finansējuma kopapjoms ir mazāks nekā iepriekš, izdevumi galvenokārt tiek plānoti iestāžu ikdienas uzturēšanai, kā arī iesākto remontdarbu pabeigšanai: Ogres novada sporta centra stadiona rekonstrukcijas 2. un 3. kārta, finansējums Ls 174 994, Ogres ģimnāzijas stadiona rekonstrukcijas 1. kārta, finansējums Ls 175 457, Jaunogres vidusskolas stadion rekonstrukcija, finansējums Ls 183791, Ogresgala pamatskolas sporta zāles remonts, finansējums Ls 12 193, Ogres 1. vidusskolas telpu remonts Ls 320100 (tai sk. šo darbu veikšanai ir piešķirta valsts budžeta mērķdotācija Ls 160 050), Ogres mūzikas skolas teritorijas labiekārtošana, finasnējums Ls 33 050.

Šā gada budžetā paredzēts Ls 1 816 650 (t.sk. ERAF līdzfinansējums Ls 670 579) liels finansējums jaunas pirmsskolas izglītības iestādes „Riekstiņš” būvniecībai Nogāzes ielā Ogrē. Sociālajai aizsardzībai šogad paredzētais finansējums ir Ls 1 041 212 - par 9 % lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Mājokļa atbalstam paredzēts izlietot Ls 30 000, no kuriem šogad Ekonomikas ministrija finansē Ls 6 719 un pārējo novada pašvaldība. Šis finansējums paredzēts dzīvokļu iegādes pabalstam personām, kuras dzīvo denacionalizētajos namos. Plānotā finansējuma apjoms, protams, ir nepietiekams reālo vajadzību apmierināšanai.

Finansējums novada sociālā dienesta darbības norošināšanai pieškirts Ls 328 946 apmērā – par 3,8 % mazāk nekā 2008. gadā.
Pabalstiem maznodrošinātajām personām pagājušajā gadā tika izlietoti Ls 455 795, savukārt šogad šim mērķim paredzēts par 11,9% lielāks finansējums - Ls 510 068. Lielākā daļa – Ls 186 393 – paredzēta dažāda veida sociālajai palīdzībai, t.sk. maksājumiem par novada iedzīvotāju uzturēšanos bērnunamos, pansionātos, apbedīšanas pabalsti, pabalsti personām pēc atgriešanās no ieslodzījuma, transporta izdevumi (arī kompensācija SIA „ Ogres autobuss” par pensionāru no 75 gadu vecuma pārvadāšanu bez maksas). Dzīvokļu pabalstiem, t.sk. par sociālā statusa dzīvokļiem, par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kurināmā iegādei finansējums ieplānots Ls 165 000 apmērā. Garantētā minimuma ienākuma (GMI) pabalstu nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēts Ls 85 000 liels finansējums, šajā summā ietilpst ēdināšanas izmaksas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – brīvpusdienas skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, sociālajā dienestā. Savukārt GMI pabalstiem naudā budžetā ieplānoti Ls 5 000. Pabalstiem veselības aprūpei (operācijas, medikamenti, zobu protezēšana, rehabilitācija) paredzētais finansējums ir Ls 52 200, sociālajām garantijām bāreņiem un audžuģimenēm – Ls 15 975, vienreizējiem pabalstiem ārkārtas situācijā (ugunsgrēku, stihisku nelaimju gadījumos) – Ls 500.
Novada sociālais dienests organizē iedzīvotāju aprūpi mājās, šī darba veikšanai algojot aprūpētājus. Šim mērķim paredzēts izlietot Ls 12 000.
Sociālās dzīvojamās mājas Ogrē, Indrānu ielā 14 energoefektivites paaugstināšanai plānotais finansējums ir Ls 141 951, t.sk. Ls 113 561 projekta piešķirtie līdzekļi un Ls 28 390 domes līdzfinansējums projekta realizācijai.

Sociālās aizsardzības izdevumu sadaļā ietilpst arī finansējums nevalstisko organizāciju atbalstam: pensionāru biedrībai - Ls 750; invalīdu biedrībai – Ls 4 307; neredzīgo biedrības Ogres nodaļai – Ls 350; politiski represēto klubam – Ls 5 830; Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai – Ls 350; Latvijas multiplās sklerozes asociācijai – Ls 200, kā arī finansējums Ls 5 250 darbam ar riska grupas pusaudžiem.
Ls 1 210 ir pieškirti Ogres pareizticīgo draudzes atbalstam, piebraucamā ceļa projektēšanai. 
Novada infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai tiek piesaistīti kredītresursi, par kuriem pašvaldība norēķinās saskaņā ar grafiku, maksājumi tiek veikti regulāri, noteiktajā laikā un apjomā.
2009. gada budžetā ir iekļauts finansējums kredītu atmaksai Ls 1 011 957 apjomā, tai skaitā, ·
Valsts Kases kredīts Ls 40 000 - izglītības iestāžu ēku renovācijas projektu pirmās kārtas realizācijai (kredīts ņemts 2003. gadā)

• Eiropas investīciju bankas kredīts Ls 112 940 - izglītības iestāžu ēku renovācijas projektu pirmās kārtas realizācijai;
• Valsts Kases kredīts Ls 40 000 - izglītības iestāžu ēku renovācijas projektu pirmās kārtas realizācijai;
• Valsts Kases kredīts Ls 50 000 – nekustamā īpašuma iegādei PII vajadzībām (ēkas Ogrē, Lapu ielā 9 iegāde, PII “Strautiņš”)
• Valsts Kases kredīts Ls 32 180 – Brīvības ielas rekonstrukcijai posmā no Pļavas līdz Tīnūžu ielai (pirmais maksājums 2007. gadā ņemtajam kredītam)
• Valsts Kases kredīts Ls 16 620 – Akmeņu ielas rekonstrukcijas 1. kārtai (pirmais maksājums 2007. gadā ņemtajam kredītam)
• Valsts Kases kredīts Ls 35 024 – līdzfinansējuma nodrošināšnai projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinu pašvaldībās (kredīts ņemts 2007. gadā);
• Valsts Kases kredīts Ls 685 193– īstermiņa kredīts projektu realizācijai piešķirtā finansējuma priekšfinansējuma nodrošināšanai.

Speciālais budžets

Speciālo budžetu veido: privatizācijas fonda, autoceļu (ielu) fonda ieņēmumi, dabas resursu nodoklis un pārējie ieņēmumi.

Privatizācijas fonda ieņēmumi plānoti Ls 44 970 apjomā, bet kopā ar budžeta atlikumu uz 01.01.2009. – Ls 381 691.

2009. gadā paredzēts nodot privatziācijai pašvaldības īpašumu Akmeņu ielā 43b, Grīvas pr. 4a privatizācija pabeigta 2007. gadā, maksājumus privatizācijas fonda budžetā pircējs veiks 6 gadu laikā, daļa summas (Ls 14 970) budžetā tiks ieskaitīta 2009. gadā.

Privatizācijas fonda izdevumi plānoti Ls 336 865 apjomā. Izdevumos iekļauts finansējums darba algām un sociālajam nodoklim Ls 23 341, privatizācijas procesa tiesiskajam nodrošinājumam Ls 10 000, dienesta dzīvokļu iegādei izglītības iestāžu pedagogiem šī gada maksājums saskaņā ar līgumiem Ls 52551, ceļu ikdienas uzturēšanai piešķirti Ls 170 620, maģistrālo grāvju tīrīšanai Ls 30 000, lietus notekūdeņu kanalizācijas izbūvei Celtnieku, Pagasta, Daugavpils ielu rajonos - Ls 31 178. Dzīves kvalitātes uzlabošanai trīs gadus Ogres novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu KNHM rīkoja projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”, veicinot iedzīvotāju līdzdalību dažādu projektu īstenošanā. Šogad KNHM fonds projektu finansiāli vairs neatbalsta, taču, ņemot vērā konkursa lielo popoluaritāti un iedzīvotāju ieinteresētību, dome turpinās iesākto ar citu sadarbības partneri – Hipotēku banku. Kopējais projektu finansējums ir Ls 19 175.

Plānotais līdzekļu atlikums gada beigās privatizācijas fondā paredzēts Ls 44 826 apmērā.
Ieņēmumi autoceļu (ielu) fondā 2009. gadā plānoti Ls 364 851 apmērā, kas ir divas reizes mazāki nekā iepriekšējā gada finansējums Ls 756 505. Kopā ar Ls 3 506 lielu atlikumu uz 01.01.2009. ieņēmumu apjoms ir Ls 368357.

Izdevumos plānots izlietot visu finansējumu, atlikums uz gada beigām nav paredzēts. Tā kā pieejamais finansējums ir tā samazināts visi līdzekļi tiks izlietoti autoceļu (ielu) ikdienas uzturēšanai - Ls 368 357, t.sk. ceļu un ielu remontam Ls 278 290, brauktuvju kaisīšanai un tīrīšanai Ls 90 000.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi plānoti Ls 15 000 apmērā, bet kopā ar Ls 14 539 lielu budžeta atlikumu gada sākumā - Ls 29 539.

Izdevumi paredzēti Ls 24 741 apmērā, t.sk. ūdens analīžu veikšanai Ls 400, Lazdukalnu dendroloģiskā parka labiekārtošanai Ls 3 000, grāvju tīrīšanai un caurteku sakārtošanai Ls 16 859, apsaimniekošanas pasākumu realizācija dabas parkā “Ogres Zilie kalni” Ls 4 422, kā arī bankas pakalpojumiem Ls 60.

Pārējie ieņēmumi un izdevumi speciālajā budžetā ir saistīti ar Ogres sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbību. Plānotais ieņēmumu apjoms – Ls 3000, bet kopā ar Ls 1 203 lielu budžeta atlikumu gada sākumā - Ls 4 203. Plānotie izdevumi paredzēti Ls 3 225.

Budžeta izdevumu plāns sastādīts tā, lai pašvaldība spētu nodrošināt likumā noteikto pamafunkciju izpildi un iestāžu ikdienas darbību. Ņemot vērā ekonomisko krīzi valstī un ieņēmumu strauju samazināšanos arī pašvaldībās, šā gada budžetā atvēlēt pēctecības un ilgtermiņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus iespējas ir minimālas.

Budžeta izdevumu projekta sagatavošanas process šogad bija ļoti sarežģīts, jo, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, iestāžu pieprasījumus nācās izvērtēt daudz stingrāk un kritiskāk.

Izstrādājot budžeta plānu 2009. gadam, kopā ar domes struktūrvienību vadītājiem, speciālistiem, iestāžu vadītājiem rūpīgi tika analizēta situācija katrā nozarē un iestādē, lai varētu sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem un rast optimālāko variantu finanšu izlietojumā pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Pēdējos gados novada budžeta ieņēmumi ir bijuši stabili un pat pārsnieguši prognozēto ieņēmumu apjomu, līdz ar to pašvaldība spēja nodrošināt ne tikai savu funkciju izpildi un pašvaldības iestāžu ritmisku darbu, bet arī ieguldīt līdzekļus attīstībā. Diemžēl šobrīd situācija ir mainījusies, samazinoties ieņēmumiem, ievērojami samazinās izdevumi.

Dome konsekventi turpina iepriekšējo gadu iestrādes investīciju piesaistei, sagatavojot un iesniedzot pieteikumus Eiropas Savienības fondu projektu konkursiem, lai iegūtu papildu finansējumu novada infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai, taču, iesniedzot pieteikumus investīciju programmām, jārēķinās ar pašvaldības līdzfinansējuma un arī priekšfinansējuma nodrošināšanu projektu apstiprināšanas gadījumā. Šim nolūkam arī šajā gadā domei ir jāņem Valsts kases kredīts, taču investīciju programmu finansējums dod iespēju attīstīties un veidot ilgtermiņa ieguldījumu, kā tas ir, piemēram, ar jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību, ūdenssaimniecības rekonstrukciju un citiem projektiem.

 Acīmredzot plašāk jāizmanto publiskās un privātās partnerības modelis, kā tas tika darīts, renovējot mākslas skolas ēku, kad pašvaldība ar privātuzņēmēju par paveikto darbu norēķinās ilgstošā laika posmā, tādējādi atslogojot pašvaldības budžetu. Šādu modeli novada dome izmantos jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai Dzilnas ielā Ogrē, pašlaik sadarbībā ar Ķekavas, Tukuma un Mārupes pašvaldībām tiek rīkots iepirkuma konkurss ar mērķi izvēlēties privāto partneri bērnudārzu būvniecībai un uzturēšanai 19 gadus pēc nodošanas ekspluatācijā.

Līdz šim domei veiksmīgi ir izdevies sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem, izlietot finansējumu ne tikai ikdienas izdevumiem, bet arī veidot zināmu rezervi, savlaicīgi norēķināties par kredītresursu izmantošanu. Lai gan šogad neskaidrību ir daudz, esmu pārleicināts, ka dome spēs nodrošināt tai uzticēto funkciju izpildi pašreizējā novadā un veiksmīgi tuprinās darbu jau daudz plašākā novadā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Ogres novada domes priekšsēdētājs E.Bartkevičs